Pāriet uz galveno saturu

Kārdinošs... Auksts... Debešķīgs... Burvīgs... Kūstošs... Vienkārši saldējums!

Saldējums man ir garšojis vienmēr, turklāt pat ziemā un spelgonī reizēm rodas nepārvarama vēlme panašķoties ar mutē kūstošu kārumu - saldējumu. Pagājušajā vasarā, kas izrādījās arī viena no karstākajām (ja ne pati karstākā) vasarām, kādas jebkad ir bijušas Latvijā, es sāku aizrauties ar pašgatavotu saldējumu meistarošanu. Cik tad ilgi var izvēlēties un ēst tikai tos, kas ir ražoti rūpnieciski lielos apmēros, ja tepat dārzos un mežos ir tik daudz svaigu augļu un ogu, kas ir ideāli, lai mājās pagatavotu prieku un baudu savam vēderam ar salīdzinoši minimāliem līdzekļiem? Viens-divi-trīs-vēl-mazliet - un gatavs ir! Saldējums ar zemenēm, avenēm, mellenēm, valriekstiem, banāniem, sulu, pienu un jogurtu - katra vēlmēm un iespējām.
Jau tagad zinu, ka viena no manām šīsvasaras topa grāmatām būs nupat iznākusī Zigrīdas Ansbergas "Saldējums. Deserti un kokteiļi". Jau ieraugot grāmatas vāku vien man mutē saskrēja siekalas! Tik ņammmīgs, kārdinošss, mutē kūstošs - vienkārši baltais saldējums ar zaļu piparmētras lapiņu. Grāmatas sākumā autore sniedz ieskatu saldējuma vēsturē, dod padomus, kā dekorēt saldējumu (hmm, varbūt man tiešām šogad riskēt un 15. kāzu gadadienā pārsteigt vīru ar pašgatavotu saldējumu, kas dekorēts ar begonijas ziedu?), stāsta par dažādiem saldējumiem (kurā saldējumā ir vairāk tauku - krējuma vai plombīra?) un neaizmirst atgādināt par pareizu saldējuma uzglabāšanu (kāpēc reizēm šķiet, ka saldējums garšo kā smiltis?). Un tālāk jau seko iegrimšana burvīgajā saldējuma pasaulē - krēmīgā, saldā, pilošā, kārdinošā, barojošā, relaksējošā.
Tādas buvīgas receptes kā "Augļu asorti ar saldējumu", "Ābolu uzputenis ar saldējumu" vai "Mandarīnu saldējums ar aveņu garšu" var šķist vienkāršas, taču arī tās liek saspringt manām garšas kārpiņām. Ņammīgi, ātri, vienkārši - ko vairāk var vēlēties? Taču vienlaikus saldējums piedod neparastumu ikdienā biežāk lietotiem saldēdieniem, un to ir iemīļojuši lieli un mazi kārumnieki.
Vēlies ne tikai saldējumu? Šajā grāmatā ir arī atspirdzinošu un veselīgu kokteiļu receptes (varbūt kādu kārtaino vasaras kokteili mundram dienas sākumam?), kā arī kokteilīši dāmām, kas vēlas sevi palutināt darba nedēļas nogalē (varbūt man sevi iepriecināt ar "Zaļo Minnu"?). Te ir arī receptes kūciņām, ruletēm, groziņiem, strūdelēm un tortēm. Ieklausies nosaukumos: "Degošā kūka", "Venēcija", "Torte ar brīnumsvecītēm", "Saldējuma sirds". Izklausās gardi, vai ne? Vai nebūtu jauki savu ģimeni iepriecināt ar "Ceptu saldējumu ar aveņu mērci" un ""Nabaga jātnieku" ar saldējuma mērci"? Tās ir bezgala vienkāršas receptes, kuras neprasa ne diplomu pavārmākslā, ne dārgas sastāvdaļas. Un tādas ir itin visas grāmatā "Saldējums. Deserti un kokteiļi" apkopotās receptes. Tik vienkāršas, ka pat bērniem var uzticēt "ķēpāšanos" pa virtuvi!
Vai zini, kas ir augļu zivs ar saldējuma mērci? Negaidi vasaras viduci un Zvejnieksvētkus, bet pārsteidz savus mīļos ar šo vienkāršo, bet gardo saldēdienu jau šajās brīvdienās! Mēs visi to esam pelnījuši (un ne tikai tādēļ, ka tūlīt beigsies kārtējais skolas mācību gads). Dodos lūkot krājumus savā ledusskapī. Labu apetīti, saldējummīļi!!!

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Divas dienas Igaunijā. Ko redzēt Tallinā un tās apkārtnē?

Priecīgi par pirmajā dienā piedzīvoto, paēduši bagātīgās brokastis, pačammājušies ap šo un to, visbeidzot piektdienas rītā pēc desmitiem rītā esam gatavi tuntuļoties prom no viesnīcas, lai vēl paspētu baudīt Tallinā un tās apkārtnē iecerētās vietas. Solītās siltās un saulainās dienas vietā joprojām veramies pelēkās debesīs, tomēr priecājamies, ka lietus nelīst. Plānots apskatīt Vectallinu, Kadriorgas apkārtni, kā arī Jegalas ūdenskritumu, kas ir lielākais Igaunijā. Iepriekšējā vakarā esam nolēmuši, ka atpakaļ uz Latviju dosimies ar nelielu līkumu, lai redzētu Paidi. Ar šādu plānu metamies jaunās dienas piedzīvojumos.

Braucam uz Tatriem? Jā! jeb gatavošanās ceļojumam un pirmā diena

Skats Augstajos Tatros Vai tev kādreiz ir bijušas nepārvaramas ilgas? Ilgas pēc smaržīgas kafijas, ilgas pēc siltas gultas, ilgas pēc aizraujošas grāmatas, ilgas pēc klusuma? Manas ilgas ir kalni. Nezinu, vai kalnu ilgas var iedzimt vai tās rodas dzīves laikā; nezinu, vai ar "kalnu slimību" saslimu 5. klasē, aizvesta uz Krimu, 12. klasē ieraugot Anglijas Lake District daili, bet es skaidri zinu, ka jau "bērna gados" manī mājoja ilgas pēc kalniem. Tāpēc man bija liels prieks, kad 2014. gadā nolēmām doties 2-nedēļu braucienā ar auto uz Tatriem, jo šis ceļojums nozīmēja ne tikai pilnīgu atslēgšanos no darbiem, ne tikai jaunu vietu iepazīšanu, bet arī maršruta kārtīgu izplānošanu. Zinot, ka ne viens vien vasarā domā doties Tatru virzienā, turpmākajos ierakstos sekos diezgan detalizēts apraksts par mūsu ceļojumu, un es jo īpaši ceru, ka apraksti noderēs ģimenēm, kas pirmo reizi dodas ar auto garākā pārbraucienā vai pirmo reizi uz kalniem. Pirmais ieraksts par gatav...

Rīgai cerīgai. Un kam tad vēl?

Kad aprīļa beigās skolas zēnu koris piedalījās skatē, nodomāju, ka tā ir kaut kāda ikpavasara atrādīšanās skate. Priecīgais Artūrs paziņoja, ka viņi esot ieguvuši 1. vietu (malači visi dziedātāji, bet jo īpaši skolotāja Sanita!), un tad savukārt pēc pāris nedēļām atklājās, ka būs jāpiedalās kaut kādā pasākumā. Protams, ka 5. klases skolēnam ir "pa vienu ausi iekšā - pa otru ausi ārā", kas tas ir par pasākumu, līdz 21. maijā koristu vecāki tika sasaukti uz sapulci, kurā tad tika paziņots, ka šie svētki ir  Rīgas bērnu un jauniešu dziesmu svētki "Mēs - pilsētai ceRīgai" . Man patīk, ka skolēniem ir ārpusstundu nodarbības, patīk, ka viņi var attīstīt savu talantu un ik pa reizei savos panākumos dalīties ar apkārtējiem. Kur gan labāk lai savu dziedātprasmi/dejotprasmi lai parāda, ja ne svētkos? Mēs joprojām dzīvojam ekonomiskās krīzes apstākļos,  taču kāds ierēdnis bija noteicis, ka "svētkiem būt". Man jau pirmajā un vienīgajā sapulcē "nolaidās rokas...