Vai esmu jau teikusi, ka nemīlu vieglu literatūru un pavisam noteikti nemīlu viegli lasāmus (= read and forget) darbus? Man nepieciešams kaut nedaudz izkustināt smadzenes. Tāpēc fakts, ka labprātīgi paņēmu rokās un lasīju Zuzannas Kubelkas "vieglas uzvedības darbu" "Korsete pušu" vien ir aplausu un apbrīnas vērts notikums. Un paņēmu to rokās tikai tādēļ, ka negribēju domāt. Ko atklāju, lasot Kubelkas darbu?
Pirmkārt, ja darba gūzma tevi taisās nosmacēt, ja šķiet, ka atvaļinājumu sagaida visi citi, izņemot tevi, tad šis ir darbs, kas kaut uz pāris stundām ļaus aizmirsties un izmisumu atvairīt dibenplānā. Es arī neticēju, ka tas ir iespējams, taču tā tas bija - grāmatu sāku lasīt vēlā vakarā un noliku nost plkst. vienos naktī, aizverot pēdējo lappusi. Nē, nē, grāmatā nav jāmeklē pilnīgi nekādu vērtību, jo to tur gluži vienkārši nav! Lubene viscaur!
Sižetiskā līnija ir šāda. Austroungārija 19. gadsimta beigās, jaunas meitenes Minkas Smukas neticamā dzīve stalto virsnieku pilsētiņā Ensā laikā, kad skaistuma etalons ir 42 cm viduklis, iežņaugts ciešā korsetē. Un kas gan tas ir paklausīt krustmātes lūgumam un ievilkt vidukli par 7 cm, ja tērps izrādās par mazu! Tas taču nekas, ka nākas ģībt, neēst, neelpot, kustēties lēnāk par Galapagu bruņurupuci. Lūk, Minka Smuka, kas izrādās karaļnama ģimenes ārlaulības bērns (jo vai nu kura katra 15gadīga meiča nokļūtu Ensā), tiek gatavota izdevīgām laulībām. Taču ir viens "bet" - Minkai tā sasodītā korsete nemaz nepatīk, viņa ir brīvdomātāja, māksliniece, viņu nevilina laulības un iespēja dalīt kādu puskraķi (lai arī bagātu) ar vēl kādu sievieti, kas turklāt izrādītos mīļākā. Ai, ai, Minkai paslepus nākas pa teikumam izvilināt patiesību par TO, bērnu rašanos un laulības dzīves patieso idilli no konditores Līcijas, un notēlot briesmīgu slimību, lai pēdējā brīdī ar godu atteiktos no nevēlamām laulībām. Neticams pelrušķītes stāsts - meitene ir tik apdāvināta, nu tik ļoti izcila, ka pati var pelnīt naudu un romāna beigās teikt "es atzīstu brīvo mīlestību", ko bauda kopā ar Atilu Naģi, (protams, virsnieku). Happy end.
Romānā tiešām nevajag meklēt nekādus zemtekstus, vērtības, padomu, dzīvesgudrību - to tur vienkārši nav. Šī ir tikai viena vakara izklaide, kad gribas aizmirsties baltos dūnu spilvenos, satīna palagos un puķainos rītasvārkos. Izbaudi TO, ātri šķirstot lappuses, labsajūtā smaidot par naivo stāstu, neticamo pagātnes auru, greznību un centību, ar kādu mīlas mokās gūstītas meitenes reiz ir sekojušas modes tendencēm, lai priecētu kavalierus un pārspētu cita citu. Jauki, bērnišķīgi, naivi un neticami, bet tam jau vieglie darbi ir domāti. Must read, ja reklāmas sauklis "paņem saulainās brīvdienas uz trīs mēnešiem" šovasar neattiecas uz tevi!
P.S. Konditores Līcijas padoms - medū samērcēts sūklītis TĀ laikā neļaujot ieņemt bērnu. Kāds nez būtu audējas Līzas padoms?
42cm viduklis taču ir ļoti kolosāli.
AtbildētDzēst