Tik vēlā stundā pēc saspringtas darbdienas nebiju domājusi rakstīt, tomēr nespēju atturēties, un uz šo soli mani mudināja kāds (iespējams - nejaušs) šī bloga lasītājs, kas trolejbusā bija iekāpis, iegūglojot vārdus "biznesa ideja" (well, well, par biznesa ideju tiešām izteicos pirms pāris mēnešiem). Tad nu visus, kuri meklē biznesa idejas, es aicinātu vēl tikai rītdien doties uz Dailes teātri, kur notiek varen aizraujošs pasākums ikvienam "dullajam didzim" jeb prātvēderam, kurš stundām var filozofēt par to, kas ir bijis pirmais - ola vai vista. Vārdsakot, pašā Rīgas centrā trīs dienu garumā un pilnīgi bez maksas ir iespējams veikt dažādus eksperimentus, pētīt, analizēt, secināt, rotaļāties ar interaktīviem mācību uzdevumiem. Nav šī ne slēptā, ne atklātā reklāma viena vienīga iemesla dēļ - es patiesi ticu, ka dzīvē svarīgākais ir prāts, un mana vislielākā cieņa ir tiem cilvēkiem, kuri visu mūžu mācās, mācās un mācās nevis slinkuma un grūtgalvības dēļ, bet gan tādēļ, ka pelēkās šūnas prasa nemitīgu nodarbošanos.
Kad man bija 14, es biju, manuprāt, parasts tīnis. Tagad es skatos uz savu 14-gadīgo tīni un priecājos, ka ir cilvēciņš, kas tik agros gados ir prātā nobriedis un apņēmības pilns iet pretī savam mērķim - astronomijai. Es zinu, ka varbūt Anete dosies mācīties uz ārzemēm, jo par to viņa runā jau vismaz pāris gadus, bet es ticu, ka viņa sasniegs savu sapni. Lai jau man piedod Laura Reinika fanītes, bet mans bērns šodien nopirka astronoma Ilgoņa Vilka grāmatu un saņēmās, lai lūgtu viņam autogrāfu. Šī zinātnieka teiktais "varbūt pēc gadiem tiksimies lekcijās", manuprāt, ir cilvēka izaugsmei būtiskāks teikums, kas iedvesmo šeit un tagad. Un tikpat līksmu mani dara Artūra teiktais, ka šī diena viņam esot bijusi visforšākā šīsvasaras diena, un tas viss tikai dēļ zinātnes, kuru baudīt var ikviens.
Vakardien, stāvot mūsu iZvaigznes stendā, es sajūsminājos par ģimeni - vecākiem tā pāri 40 un meitu tīnes gados. Lai cik tas dīvaini arī nebūtu, tieši ģimenes tētuks bija visaktīvākais interaktīvo materiālu baudītājs. Un es sapratu, ka arī šajā ģimenē viss ir kārtībā. Šopēcpusdien ar materiāliem rotaļājās brālis un māsa - viņš vidusskolnieks, bet mazā varēja būt tikai pirmo klašu skolniece. Kā man gribētos, lai visi šie zinātkārie un pareizā virzienā vadītie bērni varētu īstenot visus savus sapņus un kļūt par astronomiem, ķīmiķiem, fiziķiem, nanotehnoloģiju un citu tehnologiju guru!!! Viņu acis mirdz, kad jāliek lietā prāts, jādomā un jāanalizē! Ja vēl ir vecāku atbalsts, tad interneta meklētājos noteikti nebūs jāraksta "biznesa ideja", jo viņu pelēkās šūnas pratīs rast risinājumus no šķietami bezcerīgām krīzes situācijām.
Es nenīstu popkultūru, bet ienīstu patērētāju sabiedrību, kurai no agrām dienām tiek teikts, kas tagad ir jādara, kā ir jāizskatās, kā šobrīd jātievē. Ir ļoti maz tādu mūziķu kā Bono, kas aktīvi iestājas par taisnību, vienlīdzību, dabas aizsardzību, - mūziķis, kurš savu vārdu ziedo arī cēliem mērķiem. Kāpēc gan vienreiz nevarētu saņemties visi zinātni atbalstošie un noorganizēt vienu kārtīgu zinātnes flašmobu? Tā, lai zeme norīb ne pa jokam! Nevajag jau gluži Fukušimu atkārtot, bet tomēr... Tā, lai reiz tiek sadzirdēti tie, kuri savu vietu dzīvē ir panākuši ar prātu, jo mums tomēr jāatzīst, ka pasaules kārtību varēs noturēt tikai tas, kuram būs gudrākais prāts. Jau šobrīd esam arvien lielākā tehnoloģiju varā, bet parīt jau izdzīvos tas, kurš savu tehnoloģiski inovatīvo prātu pirmais būs licis lietā.
Manuprāt, nākotne pieder radošuma un analītiska prāta sintēzei. Mans uzdevums ir parādīt iespējas, kā to sasniegt. Lāpstu ņems rokās katrs cilvēciņš pats, un tikai no viņa būs atkarīgs, kā tā bedre tiks rakta.
Komentāri
Ierakstīt komentāru