Pāriet uz galveno saturu

5 iemesli, kāpēc būt #vecākuforums pasākumā

Mūsdienu cilvēks ir tik steidzīgs, ka arvien biežāk viņš izvēlas ne tikai 2in1 šampūnu+kondicionieri, bet arī 10 iemeslus, kāpēc pirkt šo TV kasti; 4 produktus, no kuriem pagatavot 3 brīnišķīgus ēdienus; 100 pasaules vietas, kas jāredz dzīves gaitā un tā joprojām. Tad nu es steidzīgajiem vecākiem pavisam īsā aprakstā piedāvāju savus 5 iemeslus, kāpēc 12. maijā mums būt kopā  Latvijas vecāku forumā.


1. Katrs varam "burkšķēt" savā istabā, ar draugiem viesībās, uz ielas stūra, satiekot paziņas, pārpildītā autobusā, pie ārsta, rindā sēžot - visur, kur vien ir kāda dzirdīga auss. Izglītības sistēma, norises skolā, sava bērna klasē ir kā karsts kartupelis, kas tiek mētāts un dzesēts. Šī tad nu ir tā reize, kad uzņēmīgu ļaužu - vecāku - pulciņš ir gatavs pulcināt kopā citus aktīvos vecākus, kuriem rūp norises pirmsskolā un skolā un kuri ir gatavi dot savu artavu kopējā kišmiš katlā ar domu, ka pārmaiņas ir nepieciešamas un mums katram ir kāda doma, kā skološanās procesu darīt veiksmīgāku.

2. Viens var būt ģenerālis, bet viens nav karotājs. Ja arī nav iespējams rast tūlītēju risinājumu kādai samilzušai problēmai, ir labi satikt līdzīgi (nesaku, ka vienādi) domājošos, jo domu apmaiņa var novest pie risinājuma negaidītā veidā. Ja es nerodu atbildi savai problēmai, tad varbūt palīdzēšu kādam citam. Tā ir iespēja veidot ilgstošus kontaktus (taču to nu gan katrs saprot!) un satikt "dzīvajā" cilvēkus, kuru domām un aktivitātēm sekojam tviterī vai emuāru rakstos.

3. No mājmācības un finansējuma izglītības sistēmā līdz vardarbībai un disciplīnai skolā - tik plašas ir darba grupas, kurās vari iesaistīties. Atrodi jautājumu, kas tev šķiet viskarstākais, vai grupu, kurā tava pieredze un idejas varētu būt visnoderīgākās! Un tad vēl tikai pāris klikšķu, lai reģistrētos Vecāku forumā!  

4. Līdz 12. maijam vēl ir mazbišķis laika, lai saplānotu/pārplānotu darbus. Varbūt kartupeļu stādīšanas talku savu bērnu izglītības vārdā var atstāt uz citu dienu?

5. Un pats galvenais - tu taču neesi vienaldzīgs, kādā vidē mācās tavs bērns? 

Etiķetes:

Komentāri

Ierakstīt komentāru

Šī emuāra populārākās ziņas

Divas dienas Igaunijā. Ko redzēt Tallinā un tās apkārtnē?

Priecīgi par pirmajā dienā piedzīvoto, paēduši bagātīgās brokastis, pačammājušies ap šo un to, visbeidzot piektdienas rītā pēc desmitiem rītā esam gatavi tuntuļoties prom no viesnīcas, lai vēl paspētu baudīt Tallinā un tās apkārtnē iecerētās vietas. Solītās siltās un saulainās dienas vietā joprojām veramies pelēkās debesīs, tomēr priecājamies, ka lietus nelīst. Plānots apskatīt Vectallinu, Kadriorgas apkārtni, kā arī Jegalas ūdenskritumu, kas ir lielākais Igaunijā. Iepriekšējā vakarā esam nolēmuši, ka atpakaļ uz Latviju dosimies ar nelielu līkumu, lai redzētu Paidi. Ar šādu plānu metamies jaunās dienas piedzīvojumos.
Ierakstīt komentāru
Lasīt vairāk

Rīgai cerīgai. Un kam tad vēl?

Kad aprīļa beigās skolas zēnu koris piedalījās skatē, nodomāju, ka tā ir kaut kāda ikpavasara atrādīšanās skate. Priecīgais Artūrs paziņoja, ka viņi esot ieguvuši 1. vietu (malači visi dziedātāji, bet jo īpaši skolotāja Sanita!), un tad savukārt pēc pāris nedēļām atklājās, ka būs jāpiedalās kaut kādā pasākumā. Protams, ka 5. klases skolēnam ir "pa vienu ausi iekšā - pa otru ausi ārā", kas tas ir par pasākumu, līdz 21. maijā koristu vecāki tika sasaukti uz sapulci, kurā tad tika paziņots, ka šie svētki ir  Rīgas bērnu un jauniešu dziesmu svētki "Mēs - pilsētai ceRīgai" . Man patīk, ka skolēniem ir ārpusstundu nodarbības, patīk, ka viņi var attīstīt savu talantu un ik pa reizei savos panākumos dalīties ar apkārtējiem. Kur gan labāk lai savu dziedātprasmi/dejotprasmi lai parāda, ja ne svētkos? Mēs joprojām dzīvojam ekonomiskās krīzes apstākļos,  taču kāds ierēdnis bija noteicis, ka "svētkiem būt". Man jau pirmajā un vienīgajā sapulcē "nolaidās rokas...
19 komentāru
Lasīt vairāk

Un kāpēc TEV ir suns?

Pirms pāris nedēļām kaut kur plašajās instagram ārēs lasīju kādas kinoloģes pārdomas, kas mani uzvilka uz iekšēju dusmu. Stāsts bija par mītiem un patiesību par ikdienu ar suni, par suņa vajadzībām un to, ko mēs iedomājamies esam par suņa vajadzībām. Lai gan noteikti bija nianses, kurām es izklāstā piekritu, tomēr ne pilnībā visam, un visvairāk es nepiekritu apgalvojumam, kas īsumā ir šādi formulējams: mīts ir tas, ka visiem suņiem ir nepieciešamas regulāras divreiz dienā veicamas pastaigas, jo reaktīviem suņiem var būt trokšņi vai citi apstākļi, kas nerada prieku, bet biedējot bailes tikai pastiprina. Ilgi par šo domāju. Es atzīstu, ka suņi ir ļoti dažādi. Ir lieli kā priekšteči vilki un ir mazi kā kniepadatas. Ir rokā paceļami un ir redzēts arī tāds, kuru pie pavadas vilka divi braša paskata vīri. Ir klusi un asti luncinoši un ir Milānas La Scala basi, kuri dzirdami cauri visam ciemam. Visi viņi pastāv vienā laikā un telpā, ar visiem ir jāsadzīvo mums un viņiem pašiem, un to visu...
Ierakstīt komentāru
Lasīt vairāk