Pāriet uz galveno saturu

Vieta, kur "norīt" mēli

Esmu gardēde. Jā, es varu apēst iepakoto tunčmaizi vai lielveikala pesto salātus, ja pati neesmu sagatavojusi pusdienas, bet tie ir tik reti izņēmuma gadījumi, kurus nav vērts pat pieminēt. Manām garšas kārpiņām vajag ēdienu, kas gatavots pēc manas saprašanas - gandrīz bez sāls, mērcēm un taukvielām, bet bagātīgu garšas buķeti. Tieši tāpēc esmu tik izvēlīga, ja jāēd ārpus mājas.
Taču ir dažas vietas, kur dodos ar prieku, un viena no tām ir restorāns Kitchen.

Mana pirmā pieredze ar šo restorānu bija 2011. gada decembrī, kad tur vedu semināra dalībniekus - svešvalodu mācību grāmatu projektu vadītājus no vairākām Eiropas izdevniecībām. Bija auksta un vējaina ceturtdienas pievakare, kad, izstaigājuši Vecrīgu gides pavadībā, mēģinājām raitā solī atrast "Kitchen" Centrāltirgus/Spīķeru rajonā. Hmmm, tas izrādījās diezgan pagrūti, jo restorāns atrodas iekšpagalmā (no maldīšanās un nosalšanas mūs izglāba telefona zvans un viesmīļa panākšana pretī mūsu bariņam - tas arī kaut ko tomēr liecina par restorāna attieksmi pret klientiem, vai ne?). Toreiz mūs - latviešu, angļu, krievu, vācu mēlēs runājošos - apkalpoja Mr. Jautrais, kura degsmi iesaku izbaudīt ikvienam. Par katru ēdienu mums tika izstāstīts stāsts, ieteikts šis un vēl tas, vārdsakot, bijām ne tikai gardi paēduši, bet arī izsmējušies. Lūdzām sagatavot balzamu ar karsto upeņu sulu. Mr. Jautrais teica, ka to gatavošot pirmo reizi, jo tas īsti neesot viņu kokteiļu recepšu krājumos. Kad saņēmām dzērienus, kas izrādījās burvīgi un garšīgāki nekā iepriekšējā vakarā citā restorānā baudītie, viesmīlis Mr. Jautrais teica, ka šiem kokteiļiem klāt esot pielikta arī mīlestība. Mīļi jociņi:))

Pagājušajā nedēļā pirms koncerta Spīķeros tur devāmies kopā ar Andri, jo vēlējos dalīties savā sajūsmā par šo jaunatklāto garšas kārpiņas kutinošo iestādījumu. Šoreiz mūs apkalpoja Mr. Nopietnais, kas, šķiet, teju no lūpām mācēja nolasīt visas mūsu vēlmes. Jā, kad jautāju, ka vēlos kādu bezalkoholisku kokteili, man tika sagatavots arī tāds. Mans ieteikums - ja ko vēlies, bet neatrodi ēdienkartē vai dzērienkartē, tad droši jautā, jo, visticamākais, ka saņemsi tieši to, ko būsi visvairāk kārojis. Šie puiši ir īsteni sava aroda fani, jo gards, bez mākslīgām piedevām pagatavots ēdiens un tā izsmalcināta baudīšana šeit ir dzīves filozofijas pamats.

Restorāna ēdienkarte kādam var neko arī neizteikt vai pat likt saraukt degunu, sak', te jau nekā ēdama nav (un vēl tas mulsinošais ieraksts, ka deserti ir atkarīgi no šefpavāra iedvesmas!). Tas ir maldu malds, kas atklājas, ja šeit esi kaut reizi bijis un nobaudījis piedāvājumu. Es nespēju aprakstīt savu sajūsmu, kad šoreiz ķēros klāt pērļu vistas krūtiņai ar brūno rīsu kaltētu augļu pilaf un granātābolu demi glace. OMG - tas ir ēdiens, ko vēlos atkārtot arī savā virtuvē savai ģimenei! Rīsi bija bezgala aromātiski un garšvielu piesātināti, ar dzērvenēm, riekstiem un granātābolu sēkliņu izsmalcināto garšu. Mmmmm, es vēl tagad labsajūtā murrāju, domājot par šo kombināciju. Tikpat debešķīga bija Andra pasūtītā varavīksnes forele. Deserti tiešām nav iekļauti ēdienkartē. Šoreiz šefpavāram bija iedvesma gatavot kūciņas, un es baudīju aveņu kārumkūciņu:)

Ja vien restorāns "Kitchen" būtu tuvāk "manam" pilsētas centram, tad es būtu gana biežs tā apmeklētājs. Ēdienu garša ir vienkārši neaprakstāma, aromātiska, dažādu garšvielu pārbagāta. Te ir īstā vieta, kur "norīt" mēli. Šis ir mans Nr. 1 restorāns Rīgā. Iesaku divvientulībai, draugu kompānijām un sadarbības partneriem kā šiku ēšanas piedzīvojumu - ceļojumu gardēžu pasaulē!
P.S. Visticamākais, ka te pat skābēti kāposti un cūkas ribiņas nav tas, ko tu saproti ar vārdiem "skābēti kāposti un cūkas ribiņas" un vari baudīt citās ēstuvēs:)

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Divas dienas Igaunijā. Ko redzēt Tallinā un tās apkārtnē?

Priecīgi par pirmajā dienā piedzīvoto, paēduši bagātīgās brokastis, pačammājušies ap šo un to, visbeidzot piektdienas rītā pēc desmitiem rītā esam gatavi tuntuļoties prom no viesnīcas, lai vēl paspētu baudīt Tallinā un tās apkārtnē iecerētās vietas. Solītās siltās un saulainās dienas vietā joprojām veramies pelēkās debesīs, tomēr priecājamies, ka lietus nelīst. Plānots apskatīt Vectallinu, Kadriorgas apkārtni, kā arī Jegalas ūdenskritumu, kas ir lielākais Igaunijā. Iepriekšējā vakarā esam nolēmuši, ka atpakaļ uz Latviju dosimies ar nelielu līkumu, lai redzētu Paidi. Ar šādu plānu metamies jaunās dienas piedzīvojumos.

Braucam uz Tatriem? Jā! jeb gatavošanās ceļojumam un pirmā diena

Skats Augstajos Tatros Vai tev kādreiz ir bijušas nepārvaramas ilgas? Ilgas pēc smaržīgas kafijas, ilgas pēc siltas gultas, ilgas pēc aizraujošas grāmatas, ilgas pēc klusuma? Manas ilgas ir kalni. Nezinu, vai kalnu ilgas var iedzimt vai tās rodas dzīves laikā; nezinu, vai ar "kalnu slimību" saslimu 5. klasē, aizvesta uz Krimu, 12. klasē ieraugot Anglijas Lake District daili, bet es skaidri zinu, ka jau "bērna gados" manī mājoja ilgas pēc kalniem. Tāpēc man bija liels prieks, kad 2014. gadā nolēmām doties 2-nedēļu braucienā ar auto uz Tatriem, jo šis ceļojums nozīmēja ne tikai pilnīgu atslēgšanos no darbiem, ne tikai jaunu vietu iepazīšanu, bet arī maršruta kārtīgu izplānošanu. Zinot, ka ne viens vien vasarā domā doties Tatru virzienā, turpmākajos ierakstos sekos diezgan detalizēts apraksts par mūsu ceļojumu, un es jo īpaši ceru, ka apraksti noderēs ģimenēm, kas pirmo reizi dodas ar auto garākā pārbraucienā vai pirmo reizi uz kalniem. Pirmais ieraksts par gatav...

Rīgai cerīgai. Un kam tad vēl?

Kad aprīļa beigās skolas zēnu koris piedalījās skatē, nodomāju, ka tā ir kaut kāda ikpavasara atrādīšanās skate. Priecīgais Artūrs paziņoja, ka viņi esot ieguvuši 1. vietu (malači visi dziedātāji, bet jo īpaši skolotāja Sanita!), un tad savukārt pēc pāris nedēļām atklājās, ka būs jāpiedalās kaut kādā pasākumā. Protams, ka 5. klases skolēnam ir "pa vienu ausi iekšā - pa otru ausi ārā", kas tas ir par pasākumu, līdz 21. maijā koristu vecāki tika sasaukti uz sapulci, kurā tad tika paziņots, ka šie svētki ir  Rīgas bērnu un jauniešu dziesmu svētki "Mēs - pilsētai ceRīgai" . Man patīk, ka skolēniem ir ārpusstundu nodarbības, patīk, ka viņi var attīstīt savu talantu un ik pa reizei savos panākumos dalīties ar apkārtējiem. Kur gan labāk lai savu dziedātprasmi/dejotprasmi lai parāda, ja ne svētkos? Mēs joprojām dzīvojam ekonomiskās krīzes apstākļos,  taču kāds ierēdnis bija noteicis, ka "svētkiem būt". Man jau pirmajā un vienīgajā sapulcē "nolaidās rokas...