Visi zinām, kas ir plankings, kas tagad jau skaitās vecmodīga padarīšana, tad nāca oulings no vārda "owl", runā, ka esot arī pilovings no vārda "pillow" (tas būtu tad, ja katrs šī video dalībnieks būtu saldi čučējis uz sava ķisentiņa), un droši vien vēl kāds -ings. Un ir multitāskings. Par to (atkal) aizdomājos, lasot angļu žurnāla "Red" maija numuru.
 |
| Stārķis Lielajā Juglā |
Žurnāls "Red" ir starp tiem, kurus lasu regulāri katru mēnesi, jo tajā nav saldsērīgie raksti par slavenībām, bet gan reālas dzīves pastāstiņi, problēmas, ieteikumi, analītiski raksti starp jaunākajām modes tendencēm, sporta aktivitātēm un ēdienu mākslām (piedošanu, bet es mūsu preses vienveidību un salkanumu nevaru izturēt, tādēļ tas ir tiešām unikāls gadījums, kad nopērku kādu līdzīgu žurnālu latviski). Tad nu maija numurā pirmais, kuru izlasīju, bija Molly Gunn raksts "Stop with the multitasking!". Cik gan nav dzirdēts, ka jādzīvo ir prātīgi, jādara pa vienam darbam, nevajag pārstrādāties, darbs uz mājām nav jānes, rīts ir gudrāks par vakaru, darbs nav zaķis - neaizbēgs, brīvdienas ir atpūtai un tā tālāk un tā joprojām. Tikai nelaime ir tā, ka, šo visu labi zinot un ar veselo saprātu apzinoties, es vienalga esmu nemitīgā kustībā un, pagājušajā nedēļā izpildot kolēģes atsūtīto testu par Bilu Geitsu un Homēru Simpsonu, esmu oficiāli ierakstīta kategorijā "darbaholiķis". Es gan sevi mierinu ar domu, ka man labāk patīk Bila Geitsa aktivitātes (lai kā es mīlu virtuļus, kas garšo arī Homēram!).
 |
| Pavasaris |
Ja nopietni, tad raksts "Stop with the multitasking!" mani "paņēma", had izlasīju šos autores vārdus: "I realize that I even multitask by thinking too much". Wow! Vai tad vēl kādam ir šis slimības simptoms??? Es neesmu vienīgā???
Kāpēc tas tā ir, ka pieauguši, visnotaļ gudri, dzīvē daudz redzējuši un sasnieguši ļaudis ir tik neglābjami slimi ar šo multitāskingu? Jā, mēs dzīvojam informācijas laikmetā, kad tā, šķiet, mūs brīžiem smacē nost, taču mēs labi apzināmies, ka ilgtermiņa projekti (un pārsvarā mēs visi pie tādiem strādājam) nekur neaizmuks, ka galu galā mēs sasniegsim plānoto, bet... Mēs joprojām ceļamies 5.30 no rīta, lai vēl gultā telefonā izlasītu jaunākās ziņas un nakts tvītus, kafiju un brokastu sausmaizi aprijam pie datora, lasot e-pastus (dažreiz pat rakstot atbildi ar vienu roku), sapulces laikā ik pa laikam ieskatāmies telefonā, vai tviterī nav ielikts kāds mums interesants raksts, uz telefona zvanu atbildām, ar vienu aci lasot profesionālā ziņā noderīgu rakstu, vārdsakot, mājās dodamies, domājot par darbu, nonākot mājās, joprojām domājam par darbu, ejot gulēt, joprojām prātā ir darbs. Labi, varbūt tev tik hroniski saasinājumi nav bijuši, taču es gan varu teikt, ka esmu naktī no pagalves vilkusi ārā telefonu, lai plānotājā pierakstītu fiksas, noderīgas domas (un ar kolēģiem esmu tās realizējusi).
 |
| Spoku māja? |
Es ar savu darbaholismu nelepojos. Es patiešām uzskatu, ka vienlaicīga vairāku darbu darīšana jeb multitāskings būtu jāārstē! Es dusmojos uz sevi, ka dažādas ar darbu saistītas domas man bombardē galvu brīvdienās. Lai cik tās būtu jaukas idejas, tās tomēr ir brīvdienās dzimuši bērni! No padsmitās puses, protams, es labi saprotu, ka brīvdienās prāts ir brīvāks un domas var jautrāk riņķot, jo ne jau apzināti es piespiežu sevi ražot jaunas idejas - tās vienkārši ieskrienas un atnāk.
 |
| Baltais Pēgazs atpūtā |
Es mācos. Un jau kļūst uz labo pusi šajā ārstēšanās procesā:) Vakardien es sēdēju parkā šūpolēs, vēroju melno strazdu un domāju, cik labi ir neko nedarīt un neko nedomāt. Šodien nostaigājām vairāk nekā 5 kilometrus pa vientulīgu meža/zemes ceļu, un es atkal neko nedarīju. Gandrīz neko:) Es atklāju sevī senmāmiņu zintnieču garu un vācu nārbuļus - gaiļpiesīšus un māllēpenes (it kā es tās tiešām lietotu kādās tējās!!!); es biju lieciniece tam retajam brīdim, kad zirgs ir apgūlies, turklāt šis bija balts Pēgazs. Es tvēru dzestro vēju un saules starus. Es bridu krūmājos pie baltajām un dzeltenajām vizbulītēm. Es vēroju stārķus. Es redzēju, ka pavasaris ir atnācis uz palikšanu. Es uzlādēju savas baterijas. Taču es arī paspēju pasekot līdzi aktualitātēm savā nozarē, piemēram, uzzināt, ka 2011. gadā Lielbritānijā e-grāmatu pirkšanas apjomi ir palielinājušies par 366 % (lasi šajā rakstā).
 |
| Hmm... mani nārbuļi |
Par spīti darbaholismam un nemitīgajam multitāskingam, es joprojām uzskatu, ka nav svarīgi, cik daudz tev ir brīvā laika, bet - ko tu dari savā brīvajā laikā. Es savu brīvo laiku izmantoju kā slapju sūkli, intensīvi uzņemot enerģiju. Es varu saspringt un vairāk pakustināt smadzenes, zinot, ka pēc nedēļas, piemēram, varēšu ļauties pilnvērtīgai atpūtai. Es arī zinu, ka cilvēks bez atpūtas ir tikai humonoīds robots. Taču es arī zinu to, ka rītdien es noteikti dzirdēšu kādu sakām apmēram šādi: "Trīs brīvdienas? Vai tad mums bija brīvdienas? Es nepaguvu atpūsties!". Es gan atpūtos - i tālas jūdzes izbradāju, i grāmatas lasīju, i TV kasti skatīju, i ciemus izbraukāju. Morāle? Varbūt tie, kuri slimo ar darbaholismu un multitāskingu, tomēr prot labāk organizēt darbus un izmantot brīvbrīžus?
Komentāri
Ierakstīt komentāru