Pāriet uz galveno saturu

Rokenrols, sekss, viskijs. Un mūžīgi roks!


Maija sākumā kolēģi man sagādāja superjauku dzimšanas dienas dāvanu. Lai pavisam legāli "atbrīvotos" kaut dienu no manis, viņi 1) uzdāvināja braucienu ar kuģīti pa kanālu (uzskatot, ka sajūsmas pilnais stāsts par braucienu uz Stokholmu ir pamatots iemesls, lai es kāptu vēl uz kāda kuģa klāja) un 2) kinobiļetes. Lai brauktu ar kuģīti, ir nepieciešams jauks laiks, bet šovasar tāds vēl īsti nav bijis, bet ar filmām ir tā, ka esmu gana cimperlīga un skatos vien drāmas vai mūziklus, tādēļ gandrīz divus mēnešus repertuārā neko savai gaumei piemērotu neatradu. Tad nu kuģītis vēl gaida savu kārtu, taču kinobiļetes gan nupat ir izlietotas, noskatoties "Rock of Ages" vai latviski "Mūžīgi roks" (oficiāli kino no šodienas). Vai man jāsaka, ka esmu vairāk nekā sajūsmā?


Laikam būtu bezcerīgi sagaidīt kritisku aprakstu par mūziklu no šī žanra cienītājas, vai ne? Tad nu centīšos ieinteresēt doties uz šo filmu arī tos, kas nav uz "tu" ar mūzikliem. Intrigai - filmas pamatā ir Brodvejas mūzikls, par mūziklu informāciju var izlasīt arī vikipēdijas ierakstā, bet filmā ir tādi Holivudas grandi kā Alekss Boldvins kluba īpašnieka geja lomā un garmatains Toms Krūzs seksa un viskija izslāpušas rokzvaigznes lomā.

Sižets īsumā
Ir 1987. gads. Mazpilsētas meitene Šerija dodas Holivudas virzienā, lai piepildītu sapni par dziedāšanu. Kāda starpgadījuma rezultātā viņa satiek Drū - jaunekli, kurš strādā rokklubā "Bourbon", kas ir uz bankrota robežas. Lai klubs izdzīvotu, tiek rīkots rokmūziķa Steisija Džeka (Toma Krūza) koncerts. Lai viss būtu vēl "jautrāk", mēra hiperaktīvā kristālmorāltīrā sieva (Ketrīna Zeta-Džounsa) ar radniecīgajām baznīcsievām rīko nemitīgās protesta akcijas pret šo klubu (oi, oi, oi, kas tik filmas beigās par šo kundzīti atklāsies!). Šerija un Drū, protams, iemīlas, pašķiras, satiekas atkal. Steisijs Džeks, protams, nespēj pretoties nevienas vājā dzimuma pārstāves skūpstam un ģībšanas mēģinājumam, viņa ikdiena paiet ar viskija pudeli vienā rokā un kārtējo meiču otrā. Un visam pa vidu ir mūzika, mūzika un mūzika vēlreiz. Def Leppard, Bon Jovi, Foreigner un cita "mana" mūzika iz pagājušā gadsimta, kas liek sirdij pukstēt straujāk un kājām nemierīgi dīdīties.

Kāpēc noskatīties
Paskatījos YouTube pieejamos Brodvejas un Londonas mūziklu aktieru tēlojumus un uzreiz teikšu, ka filmas zvaigznes nudien bija daudzu galvas tiesu pārākas par mūziklu aktieriem. Filmas aktieru plejāde ir labu labā, filmas oficiālajā vietnē var izlasīt visu viņu līdzšinējo sasniegumus, Oskaru nominācijas un citas iegūtās balvas, tā kā te tiešām nebūs zaļie gurķi, bet kvalitatīvs burziņš a la sex, drugs and rock'n'roll.
Toms Krūzs nav starp maniem mīļākajiem aktieriem, bet filmā "Rock of Ages" viņa tēlojums bija desmit Oskaru vērts! Iespējams, ka tēlot prātu pārdzērušu rokzvaigzni ir tīrais nieks, bet viņa skatieni un kustības bija ģeniālas. Un vēl sarunāties ar "Hei man!" (kušss, par to ne vārda neteikšu!).
Filmā ir jauka ironija par zēnu grupām un popmūziku kā tādu. Jā, jā, arī es nemūžam nespēšu Take That, Boyzone vai New Kids on the Block pretstatīt Bon Jovi, Meat Loaf vai Twisted Sister. Protams, pēdējiem trim par labu:)
Šī būs vienkārši jauka izklaide ar dažiem negaidītiem pārsteigumiem un smieklīgām epizodēm. Šī ir iespēja atcerēties mūsu sweet eighties, kad vēl nebija viendzimuma laulību uzplūdi, iPhone un teflona pannas brokastu omletei, bet bija plates, cerības un īsts roks.

Ko nesagaidīt
Šaušanu. Kautiņus. Bēgšanu. Citplanētiešus. To te nav.
Scenārijs ir paredzams, dziesmas ir lipīgas. Negaidi negaidāmo!
Un pēc filmas ir jāatgriežas realitātē. Pirmais darbs - uzrakstīt draugiem un svešiniekiem visos draudzības tīklos, cik jauku filmu noskatījies:)

Ja nepārliecināju, noskaties šo Mary J. Blige dziedāto filmas hitu vai vienu no treileriem (jā, meklē šajā pašā lapā).
Šī tiešām ir šīsvasaras filma "tiem, kam pāri trīsdesmit". Lai jauka atpūta!

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Divas dienas Igaunijā. Ko redzēt Tallinā un tās apkārtnē?

Priecīgi par pirmajā dienā piedzīvoto, paēduši bagātīgās brokastis, pačammājušies ap šo un to, visbeidzot piektdienas rītā pēc desmitiem rītā esam gatavi tuntuļoties prom no viesnīcas, lai vēl paspētu baudīt Tallinā un tās apkārtnē iecerētās vietas. Solītās siltās un saulainās dienas vietā joprojām veramies pelēkās debesīs, tomēr priecājamies, ka lietus nelīst. Plānots apskatīt Vectallinu, Kadriorgas apkārtni, kā arī Jegalas ūdenskritumu, kas ir lielākais Igaunijā. Iepriekšējā vakarā esam nolēmuši, ka atpakaļ uz Latviju dosimies ar nelielu līkumu, lai redzētu Paidi. Ar šādu plānu metamies jaunās dienas piedzīvojumos.

Braucam uz Tatriem? Jā! jeb gatavošanās ceļojumam un pirmā diena

Skats Augstajos Tatros Vai tev kādreiz ir bijušas nepārvaramas ilgas? Ilgas pēc smaržīgas kafijas, ilgas pēc siltas gultas, ilgas pēc aizraujošas grāmatas, ilgas pēc klusuma? Manas ilgas ir kalni. Nezinu, vai kalnu ilgas var iedzimt vai tās rodas dzīves laikā; nezinu, vai ar "kalnu slimību" saslimu 5. klasē, aizvesta uz Krimu, 12. klasē ieraugot Anglijas Lake District daili, bet es skaidri zinu, ka jau "bērna gados" manī mājoja ilgas pēc kalniem. Tāpēc man bija liels prieks, kad 2014. gadā nolēmām doties 2-nedēļu braucienā ar auto uz Tatriem, jo šis ceļojums nozīmēja ne tikai pilnīgu atslēgšanos no darbiem, ne tikai jaunu vietu iepazīšanu, bet arī maršruta kārtīgu izplānošanu. Zinot, ka ne viens vien vasarā domā doties Tatru virzienā, turpmākajos ierakstos sekos diezgan detalizēts apraksts par mūsu ceļojumu, un es jo īpaši ceru, ka apraksti noderēs ģimenēm, kas pirmo reizi dodas ar auto garākā pārbraucienā vai pirmo reizi uz kalniem. Pirmais ieraksts par gatav...

Rīgai cerīgai. Un kam tad vēl?

Kad aprīļa beigās skolas zēnu koris piedalījās skatē, nodomāju, ka tā ir kaut kāda ikpavasara atrādīšanās skate. Priecīgais Artūrs paziņoja, ka viņi esot ieguvuši 1. vietu (malači visi dziedātāji, bet jo īpaši skolotāja Sanita!), un tad savukārt pēc pāris nedēļām atklājās, ka būs jāpiedalās kaut kādā pasākumā. Protams, ka 5. klases skolēnam ir "pa vienu ausi iekšā - pa otru ausi ārā", kas tas ir par pasākumu, līdz 21. maijā koristu vecāki tika sasaukti uz sapulci, kurā tad tika paziņots, ka šie svētki ir  Rīgas bērnu un jauniešu dziesmu svētki "Mēs - pilsētai ceRīgai" . Man patīk, ka skolēniem ir ārpusstundu nodarbības, patīk, ka viņi var attīstīt savu talantu un ik pa reizei savos panākumos dalīties ar apkārtējiem. Kur gan labāk lai savu dziedātprasmi/dejotprasmi lai parāda, ja ne svētkos? Mēs joprojām dzīvojam ekonomiskās krīzes apstākļos,  taču kāds ierēdnis bija noteicis, ka "svētkiem būt". Man jau pirmajā un vienīgajā sapulcē "nolaidās rokas...