Nav jau pirmā reize, kad būts mūsu dienvidpuses kaimiņvalsts Lietuvas galvaspilsētā Viļņā. Nieka 300-un-vēl-mazliet kilometri starp mūsu galvaspilsētām, nieka trīs-un-vēl-mazliet stundas ar automašīnu, bet ikreiz tā šķiet savādāka. Šoreiz - starp stikla debeskrāpjiem un baznīcām vēl citi pārsteigumi. Braļukas nudien teju kā kaleidoskopā šķiet mainām savu pilsētu. Iesaku aizbraukt, lai gan man viņu ceļi nemaz tik jauki vairs nešķiet. Laipni lūgti manos iespaidos!
Šī bija pirmā reize, kad Viļņu ieraudzīju kā trīsgalvainu pūķi, kā dīvainu dažādu pagātnes laiku trīsvienību: Padomju laika patosa pilnās skulptūras ar kādu mistisko Strādnieci un tikpat mistisko Kolhoznieku (vai Kareivi, tas pēc izvēles), baznīcām un krustiem to smailēs, kas redzami teju no jebkura skatpunkta, un 21. gadsimta stikla debeskrāpjiem. Šie foto, manuprāt, labi ilustrē gadsimtu un laikmetu kišmišu. Būtu interesanti uzzināt, kā ir ar pašu leišu identitāti šajā pretrunīgajā trijstūrī. Un vēl es gribētu zināt, kā kapitālismā sader kopā reliģija ar pieclitu tē-krekliem lupatplacī baznīcpriekšā.
 |
| Laikmetu pretstati |
 |
| Lupatplacis baznīcpriekšā |
 |
| Greznums, ko tur noliegt |
 |
| Greznums un leģendas |
 |
| Krūzīšiela:) |
 |
| Un viena tējkanniņa:) |
 |
| Mobilā policija? |
 |
| Bez komentāriem! Veikala apsardze! |
Visbeidzot - vēsture ir dzīva. Modernā interpretācijā es teiktu, ka meitenei rokā ir iPad's, bet puisim - jogas paklājiņš. Paši gan labi zinām, ka tā gan nav patiesība...
Viļņa - kontrastu galvaspilsēta.
Komentāri
Ierakstīt komentāru