Pāriet uz galveno saturu

Bērnu grāmatas Ziemassvētku vecīša dāvanu maisā 1

Es piekrītu viedoklim, ka bērni lasīs tad, ja mēs - pieaugušie - arī esam uz tu ar lasīšanu, savukārt žanra izvēle jau ir katra gaumē. Nav svarīgi, vai tie ir komiksi vai vēsturiski un piedzīvojumu stāsti, ko izvēlamies mēs un ko iesakām bērniem, jo galvenais ir lasīt, domāt, vingrināt iztēli un ceļot burtu un bilžu valdzinošajā pasaulē. Tieši tāpēc manā ikgadējā dāvanu maisā ir arī grāmatas maziem un lieliem. Vēlos dalīties pārdomās tieši par pirmajiem domātajām grāmatām, pārskatāmības labad sadalot aprakstu trīs daļās: grāmatas pirmsskolēniem, grāmatas tiem, kas vēl pamatskolā, un darbošanās grāmatas visai ģimenei. Pirmais raksts - grāmatas tiem, kas vēl lasa kopā ar kādu mazliet lielāku.

Sākšu ar grāmatu Kur ņemt vienu apkampienu?, kura no visām iegādātajām man pašai ir vismīļākā un to es ieteiktu valstij iegādāties visiem dzemdību namiem, lai dāvinātu katra mazuļa vecākiem. Tā ir tiiik mīļa!!! Deivida Mellinga grāmatas galvenais varonis ir lācēns Duglass, kurš, kādā pavasara rītā pamodies, domā, ka kaut kas viņam pietrūkst, un tas "kaut kas" ir nekas cits kā viens apkampiens, kuru viņš dodas meklēt. Apkampis krūmus un aitas un tomēr vēl nepiepildot savas ilgas pēc tā viena īpašā apkampiena, lācēns atgriežas mājās, kur... Lasi, lasi, priekšā neteikšu! Grāmatu lasīju pati, lasīja mani kolēģi, lasīja dēls, kuram nu jau 12 un šķiet, ka "apkamp mani" stāstiņi ir jau pagājuši, taču visi vienbalsīgi atzīstam, ka Duglasa viena apkampiena stāstiņš ir ļoti sirsnīgs un lasāms vēl un vēl. Kā pievienoto vērtību varu ieteikt ģimenei vai draugu kompānijai kādā ballītē - un Ziemassvētki kā jau ģimeniski svētki būs ideāli piemēroti šai aktivitātei! - izmēģināt grāmatas beigās attēlotos dažādos apkampienu veidus. Ķēdīšveida apkamiens un čupiņveida apkamiens varētu būt topa apkampieni, kurus gribētu izmēģināt ikviens, taču vienlīdz interesanti ir nelaidvaļā apkampiens un biklais apkampiens.

Nav noslēpums, ka lāči ir vieni no bērnu literatūrā visbiežāk izmantotajiem tēliem, jo teju katram mums bērnībā ir bijis Savs Lācis. Vinnijs Pūks nebūt nav vienīgais Slavenais Lācis. Tikpat slavens angļu lācis ir arī lācēns Padingtons, kura piedzīvojumus var izlasīt krāsainiem, lieliem, bērniem viegli uztveramiem zīmējumiem bagātajās grāmatiņās "Lācēns Padingtons. Pirmais stāsts par lācēnu no Peru", bet viņa tālākie piedzīvojumi aprakstīti darbā Lācēns Padingtons dārzā. Pieaugušajiem itin saprotami ir tas, ka lācēns savu vārdu iegūst no stacijas - Padingtonas -, kurā viņu, vientuļu un apjukušu, atrod Braunu ģimene. Lācēna piedzīvojumi ir asprātīgi, bet ar morāli. Līdzīgi kā Padingtons rīkojas arī mūsu mazākie un lielākie bērni, gribot mums palīdzēt.

Šie nebūt nav vienīgie Apgāda Zvaigzne ABC šogad sarūpētie izdevumi pirmsskolēniem. Tie ir tik daudz, ka jaunumu sadaļa tiek papildināta katru nedēļu. Princeses šādas un tādas, pasakas visvisādas gan piedzīvojumus mīlošiem zēniem, gan meitenēm, stāsti par kaķēniem, pelēniem un citiem mīluļiem - vai spēj iedomāties ko tādu, ko tavs mazulis tik ļoti kārotu lasīt, bet tu nevarētu atrast? Jādomā, ka katrs izdevums atrod savu lasītāju, taču vēl vairāk gribas ticēt, ka katra grāmatiņa uz mūžu paliek arī mazā lasītāja sirsniņā. Šīs ir tās grāmatiņas, kuras ar sajūsmu lasīju es. Tālāk par grāmatām, kas patiks sākumskolas skolēniem un mazajiem tīņiem.

Novēlu katrā ģimenē šovakar izmēģināt labnaksniņas apkampienu! Lai priecīga svētku gaidīšanas nedēļa!

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Divas dienas Igaunijā. Ko redzēt Tallinā un tās apkārtnē?

Priecīgi par pirmajā dienā piedzīvoto, paēduši bagātīgās brokastis, pačammājušies ap šo un to, visbeidzot piektdienas rītā pēc desmitiem rītā esam gatavi tuntuļoties prom no viesnīcas, lai vēl paspētu baudīt Tallinā un tās apkārtnē iecerētās vietas. Solītās siltās un saulainās dienas vietā joprojām veramies pelēkās debesīs, tomēr priecājamies, ka lietus nelīst. Plānots apskatīt Vectallinu, Kadriorgas apkārtni, kā arī Jegalas ūdenskritumu, kas ir lielākais Igaunijā. Iepriekšējā vakarā esam nolēmuši, ka atpakaļ uz Latviju dosimies ar nelielu līkumu, lai redzētu Paidi. Ar šādu plānu metamies jaunās dienas piedzīvojumos.

Braucam uz Tatriem? Jā! jeb gatavošanās ceļojumam un pirmā diena

Skats Augstajos Tatros Vai tev kādreiz ir bijušas nepārvaramas ilgas? Ilgas pēc smaržīgas kafijas, ilgas pēc siltas gultas, ilgas pēc aizraujošas grāmatas, ilgas pēc klusuma? Manas ilgas ir kalni. Nezinu, vai kalnu ilgas var iedzimt vai tās rodas dzīves laikā; nezinu, vai ar "kalnu slimību" saslimu 5. klasē, aizvesta uz Krimu, 12. klasē ieraugot Anglijas Lake District daili, bet es skaidri zinu, ka jau "bērna gados" manī mājoja ilgas pēc kalniem. Tāpēc man bija liels prieks, kad 2014. gadā nolēmām doties 2-nedēļu braucienā ar auto uz Tatriem, jo šis ceļojums nozīmēja ne tikai pilnīgu atslēgšanos no darbiem, ne tikai jaunu vietu iepazīšanu, bet arī maršruta kārtīgu izplānošanu. Zinot, ka ne viens vien vasarā domā doties Tatru virzienā, turpmākajos ierakstos sekos diezgan detalizēts apraksts par mūsu ceļojumu, un es jo īpaši ceru, ka apraksti noderēs ģimenēm, kas pirmo reizi dodas ar auto garākā pārbraucienā vai pirmo reizi uz kalniem. Pirmais ieraksts par gatav...

Rīgai cerīgai. Un kam tad vēl?

Kad aprīļa beigās skolas zēnu koris piedalījās skatē, nodomāju, ka tā ir kaut kāda ikpavasara atrādīšanās skate. Priecīgais Artūrs paziņoja, ka viņi esot ieguvuši 1. vietu (malači visi dziedātāji, bet jo īpaši skolotāja Sanita!), un tad savukārt pēc pāris nedēļām atklājās, ka būs jāpiedalās kaut kādā pasākumā. Protams, ka 5. klases skolēnam ir "pa vienu ausi iekšā - pa otru ausi ārā", kas tas ir par pasākumu, līdz 21. maijā koristu vecāki tika sasaukti uz sapulci, kurā tad tika paziņots, ka šie svētki ir  Rīgas bērnu un jauniešu dziesmu svētki "Mēs - pilsētai ceRīgai" . Man patīk, ka skolēniem ir ārpusstundu nodarbības, patīk, ka viņi var attīstīt savu talantu un ik pa reizei savos panākumos dalīties ar apkārtējiem. Kur gan labāk lai savu dziedātprasmi/dejotprasmi lai parāda, ja ne svētkos? Mēs joprojām dzīvojam ekonomiskās krīzes apstākļos,  taču kāds ierēdnis bija noteicis, ka "svētkiem būt". Man jau pirmajā un vienīgajā sapulcē "nolaidās rokas...