Pāriet uz galveno saturu

Par modi un grāmatām

Angļu valodā labi zināms ir saīsinājums LBD, kas nozīmē "Little Black Dress" jeb kokteiļkleitiņa. Melnā, protams, visklasiskākā. Bet vai zināji, ka interneta vidē arvien stabilāk sevi apliecina atslēgvārdu virknējums #booksarethenewblack ("books are the new black"), ko cilvēku valodā var tulkot kā "grāmatas ir stilīgas!". Tad kā rokrokā iet mode un grāmatas?

Grāmattārpi nebūt nav kaut kādi sausiņi, kas to vien tik dara, kā buras pa burtiem, nepaceļot acis un neredzot, kas notiek apkārt. Un arī otrādāk - grāmatu nosaukumi, varoņi, sižeti nereti ir ietekmējuši modes pasauli. Pagājušā gada nogalē viens no slavenākajiem un dārgākajiem modes zīmoliem Louis Vuitton atvēra literāro salonu, kas apvienoja māklu un modi. Tiesa, tas bija īslaicīgs projekts, taču skaidri demonstrēja, ka augstā mode arī gana labprāt draudzējas ar spalvas brāļiem.

Fiction to Fashion piedāvā savu versiju par literatūras iedvesmotu modi. Šī bloga autore ir Random House Children's Books digitālā mārketinga nodaļas darbiniece Džūlija. Šķiet, ka šajā vietnē katrs var atrast savam tēlam atbilstošo grāmatu vai redzēt, kā Džūlija uztvēruši to vai citu izdevumu vai tēlu. Jā, piekritīšu, ka šajā blogā varētu vēlēties labāk atdalītus ierakstus, lai lapa nebūtu jāritina līdz apakšai, ja nu gadījumā nepamanīji mazās sadaļas sākumlapas augšmalā (YA, Classics, Children's). Tātad mazliet pacietības, lai visu aplūkotu, bet tas tomēr ir tā vērts. Jauki redzēt, ka pieaugušie var iedvesmoties no bērnu grāmatām, piemēram, Ēdelīgais kāpuriņš (angļu valodā darba nosaukums ir "The Very Hungry Caterpillar") uzbūris burvīgu zaļu vasaras kleitiņu (wow, man patīk!), arī Lācēns Padingtons ir iedvesmojis angļu cēlajā staltumā nēsājamu kleitu, bet Dienas atlikusī daļa (angliski - The Remains of the Day) - aristokrātiskas un pašpārliecinātas jaunas kundzes tēlu (uh, tie svārciņi!). Manas simpātijas gan pieder Mārgaretas Atvudas The Handmaid's Tale inspirētajām sarkanajām kurpēm. 

Visbeidzot - ja esi līdz ausīm grāmatās (vai zini kādu, kura tāda ir), tad sapratīsi, cik tēlaina ir šī oriģinālā dāvana. Vai kāds vēl šaubās, ka "books are the new black"? Un tieši tāpēc man superīga ideja šķiet blogs Books Are the New Black, kuru vērts šad un tad palasīt arī tad, ja nefano par modi (vai otrādāk, lai gan grūti pieņemt domu, ka kādam var nepatik lasīt). Vērts arī aplūkot Penguin Books Pinterest vākumu, jo, starp citu, mārketinga guru tieši Pinterest cildina kā īsto vietu, kur izpausties grāmatu māksliniekiem, kas vēlas popularizēt savus darbus. 

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Divas dienas Igaunijā. Ko redzēt Tallinā un tās apkārtnē?

Priecīgi par pirmajā dienā piedzīvoto, paēduši bagātīgās brokastis, pačammājušies ap šo un to, visbeidzot piektdienas rītā pēc desmitiem rītā esam gatavi tuntuļoties prom no viesnīcas, lai vēl paspētu baudīt Tallinā un tās apkārtnē iecerētās vietas. Solītās siltās un saulainās dienas vietā joprojām veramies pelēkās debesīs, tomēr priecājamies, ka lietus nelīst. Plānots apskatīt Vectallinu, Kadriorgas apkārtni, kā arī Jegalas ūdenskritumu, kas ir lielākais Igaunijā. Iepriekšējā vakarā esam nolēmuši, ka atpakaļ uz Latviju dosimies ar nelielu līkumu, lai redzētu Paidi. Ar šādu plānu metamies jaunās dienas piedzīvojumos.

Rīgai cerīgai. Un kam tad vēl?

Kad aprīļa beigās skolas zēnu koris piedalījās skatē, nodomāju, ka tā ir kaut kāda ikpavasara atrādīšanās skate. Priecīgais Artūrs paziņoja, ka viņi esot ieguvuši 1. vietu (malači visi dziedātāji, bet jo īpaši skolotāja Sanita!), un tad savukārt pēc pāris nedēļām atklājās, ka būs jāpiedalās kaut kādā pasākumā. Protams, ka 5. klases skolēnam ir "pa vienu ausi iekšā - pa otru ausi ārā", kas tas ir par pasākumu, līdz 21. maijā koristu vecāki tika sasaukti uz sapulci, kurā tad tika paziņots, ka šie svētki ir  Rīgas bērnu un jauniešu dziesmu svētki "Mēs - pilsētai ceRīgai" . Man patīk, ka skolēniem ir ārpusstundu nodarbības, patīk, ka viņi var attīstīt savu talantu un ik pa reizei savos panākumos dalīties ar apkārtējiem. Kur gan labāk lai savu dziedātprasmi/dejotprasmi lai parāda, ja ne svētkos? Mēs joprojām dzīvojam ekonomiskās krīzes apstākļos,  taču kāds ierēdnis bija noteicis, ka "svētkiem būt". Man jau pirmajā un vienīgajā sapulcē "nolaidās rokas...

Un kāpēc TEV ir suns?

Pirms pāris nedēļām kaut kur plašajās instagram ārēs lasīju kādas kinoloģes pārdomas, kas mani uzvilka uz iekšēju dusmu. Stāsts bija par mītiem un patiesību par ikdienu ar suni, par suņa vajadzībām un to, ko mēs iedomājamies esam par suņa vajadzībām. Lai gan noteikti bija nianses, kurām es izklāstā piekritu, tomēr ne pilnībā visam, un visvairāk es nepiekritu apgalvojumam, kas īsumā ir šādi formulējams: mīts ir tas, ka visiem suņiem ir nepieciešamas regulāras divreiz dienā veicamas pastaigas, jo reaktīviem suņiem var būt trokšņi vai citi apstākļi, kas nerada prieku, bet biedējot bailes tikai pastiprina. Ilgi par šo domāju. Es atzīstu, ka suņi ir ļoti dažādi. Ir lieli kā priekšteči vilki un ir mazi kā kniepadatas. Ir rokā paceļami un ir redzēts arī tāds, kuru pie pavadas vilka divi braša paskata vīri. Ir klusi un asti luncinoši un ir Milānas La Scala basi, kuri dzirdami cauri visam ciemam. Visi viņi pastāv vienā laikā un telpā, ar visiem ir jāsadzīvo mums un viņiem pašiem, un to visu...