Vai zini, kas ir šī panda? Tā simbolizē šīgada World Read Aloud Day 2013 (brīvā tulkojumā tā varētu būt "Pasaules skaļlasīšanas diena 2013") un aicina mūs visus iesaistīties šīs dienas popularizēšanā. Kāpēc gan man, tev un vēl daudziem tūkstošiem cilvēku būtu jāveicina sabiedrības izpratne par World Read Aloud Day mērķiem?
Pirmkārt, ja tu lasi šī bloga ierakstu, tad vari sevi pieskaitīt pie tiem laimīgajiem pasaules iedzīvotājiem, kuri vispār prot lasīt. Teiksi, ka šādi apgalvojumi ir pārspīlēti un kurš tad vispār mūsdienās neprot lasīt? Nē, tā, diemžēl, ir drūmā statistika, kas skaudri parāda, ka lasītpratība nav visus Zemes iedzīvotājus vienojoša prasme. UNESCO mājaslapā ir iespējams iegūt detalizētu informāciju par atsevišķām valstīm un reģioniem gan par lasītprasmi, gan izglītības pieejamību vispār. Latvijā varam būt lepni, ka prasme lasīt ir vairāk nekā 99 % iedzīvotāju. Šeit ir vairāki UNESCO ziņojumi, taču man visinteresantākais šķita "General metadata on national literacy data", kurā apkopotas ziņas par pasaules valstu iedzīvotājiem no 2000. līdz 2010. gadam, kā arī minēts, kā katrā valstī tiek noteikta lasīt/rakstīt-pratība (angliski - literacy).
2012. gada septembrī UNESCO ir publicēts vēl kāds neliels ziņojums, un tajā minētie skaitļi man tiešām šķiet šokējoši. Jā, es saprotu, ka uz mūsu planētas dzīvo ļoti dažādi cilvēki, izglītības un komunikāciju iespējas ir atšķirīgas dažādu faktoru (kari, dabas katastrofas, klimats, infrastruktūra utt.) dēļ. Tomēr 775 miljoniem cilvēku trūkst viselementārāko lasīt- un rakstītprasmju 21. gadsimta otrajā dekādē, kad izglītības sistēmas daudzās pasaules valstīs piedzīvo digitālās revolūcijas un tiek runāts par DIY education on the go (do-it-yourself education jeb pašmācība jebkurā sev izdevīgā laikā un vietā). 64 % no šiem 775 miljoniem lasīt- un rakstītnepratējiem ir sievietes. Kā minēts ziņojumā, tādās valstīs kā Čadā un Senegālā lasītpratēji ir zem 50 %.
Joprojām jautā, kāpēc par to būtu jāsatraucas? Galu galā - mēs taču lasīt protam!
Manuprāt, lasīt- un rakstītprasme ir vienas no pamatprasmēm, kas veido cilvēci. Iedomājies, ja tikai 50 % latviešu prastu staigāt... Vai no mūsu nācijas tikai 800 000 prastu zupu ēst ar karoti... Otrkārt, valsts iedzīvotāju lasītpratība ļoti labi parāda valsts attieksmi pret izglītību kā tādu. Jo izglītotāka tauta, jo lielākas iespējas tai attīstīties - tas nu tā kā nebūtu apšaubāms apgalvojums, vai ne? Pētījumos apgalvots, ka sieviešu lasītpratībai ir cieša korelācija ar bērna iespējām izdzīvot līdz 5 gadu vecumam (kā zināms, tad daļā Āfrikas valstu ir diezgan īss mūža ilgums un ļoti augsta zīdaiņu mirstība). Jo sieviete ir izglītotāka, jo vairāk viņai ir informācijas gan par veselības aprūpi, gan arī par elementāriem higiēnas jautājumiem un tostarp arī jaundzimušo aprūpi. Ja māte ir lasītpratēja, ir daudz lielāka varbūtība, ka viņa arī saviem bērniem vēlēsies sniegt pamatizglītību. Tā ir kā apburtā spirāle, kurā visi ķēdes posmi ir cieši saistīti. Taču nav noslēpums, ka arī augsti attīstītās valstīs ir lasītnepratēji. Cita ar lasīšanu drīzumā gaidāma pasākuma sakarā izlasīju šo rakstu, kā arī vēl vienu rakstu, kas liek aizdomāties, ka tepat mums apkārt varētu būt kāds cilvēks, kurš darbojas gluži kā mēs, tikai ir veiksmīgi iemācījies tēlot lasītprasmi.
Lai lasītpratības jautājumiem pievērstu vēl lielāku uzmanību, LitWorld aicina visus iesaistīties World Read Aloud Day 2013, kas šogad ir tieši 6. martā. No katra mums neprasa nemaz tik daudz - pasēdēt un palasīt. Vienatnē, ar bērnu, skaļi balsī, palasīt priekšā kādam vecītim, pastāstīt bērniem, kāpēc lasītprasme ir tik nozīmīga, vienkārši popularizēt lasīšanu kā tādu. Nenoliedzami, ka tieši darbošanās kopā ar bērniem var sniegt vislielāko gandarījumu.
Jau pirms pāris nedēļām es dalījos priekā par slavenā rakstnieka Džeimsa Patersona labo nodomu un aicinājumu tēviem lasīt priekšā saviem bērniem. Šis autors ir izveidojis arī īpašu mājaslapu bērnu lasītprasmes veicināšanai. Lūk, te ir arī autora 10 padomi, kā vecākiem veicināt bērna lasītprasmi, un man pašai jo īpaši patika pirmais no tiem: nevis skolai ir jāieinteresē bērns lasīšanā, bet tas ir vecāku uzdevums - likt bērnam aizrauties ar grāmatu! Šajā vietnē ir minēti vēl vairāki resursi, kur smelties iedvesmu, stundu plānus un jautājumus diskusijām.
Nenoliedzami, ka ļoti lielu ieguldījumu lasīšanas veicināšanā var dot valsts, atbalstot bibliotēkas un konkrēti ar bērnu lasīšanas programmām. Ņujorkas publiskā bibliotēka savā mājaslapā ir atvēlējusi sadaļu gan skolotājiem, gan vecākiem, turklāt bērni tiek iedrošināti lasīt dažādu formātu grāmatas, tostarp arī e-grāmatas. Jā, es saprotu, ka Ņujorka ir Ņujorka, taču man ir balta skaudība, kādas daudzveidīgas programmas šeit tiek piedāvātas, lai gan labi zinu, ka arī mūsu bibliotēkas cenšas un rada interesantus pasākumus pašas pēc savu bibliotekāru iniciatīvas.
Tas, ko es šīs dienas sakarā varu dot, ir draudzīgs padoms visiem lasītpratējiem aizdomāties, cik patiesībā bagāti esam, jo mums paveras visa bezgalīgi plašā iztēles pasaule, kuru ar burtu, pēc tipogrāfijas krāsām smaržojošu un čaukstošu lapu palīdzību uzbur grāmata. Vai ar vienu klikšķi uzbur e-grāmatu lasītājs, teksts telefonā vai datora ekrānā - tik daudzveidīgas ir mūsdienu lasīšanas iespējas. Taču joprojām ir tie raksta sākumā minētie 775 miljoni...
Komentāri
Ierakstīt komentāru