Pāriet uz galveno saturu

Dižonas sinepes un apelsīnu marmelāde? Tiešām?

Man negaršo sinepes. Taču man patīk gatavot, un man patīk smalki ēdieni, kas turklāt solās būt gardi. Tādēļ varu upurēties un likt ēdienam klāt arī sinepes. Svētdiena ir īstais laiks, lai priecētu ģimenes garšas kārpiņas, tādēļ padalos ar žurāla "Četras sezonas" aprīļa numurā ievietoto recepti, kurā ieviesu pavisam nelielas korekcijas.


Žurnāla 11. lpp. ievietotā recepte ar nosaukumu "Vistas šķiņķīši ar Dižonas sinepēm" nelika man mieru jau pāris nedēļas. Ēdiena pagatavošanai nav nepieciešamas diži dārgas sastavdaļas: 3 ēd.karotes olīveļļas, 4 vistas šķiņķīši (manā gadījumā bija mikslis - 4 vistas stilbiņi un 2 vistas filejas), 4 timiāna zariņi (atkal mana variācija - organiskais timiāns no paciņas, nevis svaigais no podiņa), bet mērcei nepieciešams 150 gr apelsīnu marmelādes, 2 ēd. karotes medus, 2 ēd. karotes Dižonas sinepju, 1/2 tējkarotes sāls. Es neliku klāt receptē minētos melnos piparus.

Vistas gabaliņiem uzkaisa timiānu un pannā apbrūnina. Kamēr tie cepas, samaisa visas mērcei domātās garšvielas. Tad vistas gabaliņus kārtīgi apviļā mērcē, liek cepeškrāsnī, pārlej pāri visu sagatavoto mērci un cep. Lai gan receptē minēts, ka jācep vien 30 minūtes, es to darīju teju vai vienu stundu, ik pa reizei apgrozot vistas gabaliņus.

Žurnāla receptē minētais ēdiens ir pasniegts ar spinātu lapiņām. Tas izskatās gana viegli un modīgi, taču manas ģimenes punčiem brīnumgardos vistas gabaliņus pasniedzu ar pufīgi sakulto kartupeļu biezeni un salātiem: mazo ķirštomātiņu un gurķu rindu un biešu un ābolu miksli. Krāsaini un tik gardi, ka vēl ilgi labsajūtā murrājām kā mūsu kaķis, kuram šāda ēdienu bauda gan gāja gar degunu.

Starp citu, šajā pašā žurnāla numurā aprakstīto baltās šokolādes siera kūku izcepu jau pasen un atzinu par gardu esam:)

Gribi vēl citas iedvesmojošas "Četras sezonas"  receptes? Skati arī šeit! Bon apetit!

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Divas dienas Igaunijā. Ko redzēt Tallinā un tās apkārtnē?

Priecīgi par pirmajā dienā piedzīvoto, paēduši bagātīgās brokastis, pačammājušies ap šo un to, visbeidzot piektdienas rītā pēc desmitiem rītā esam gatavi tuntuļoties prom no viesnīcas, lai vēl paspētu baudīt Tallinā un tās apkārtnē iecerētās vietas. Solītās siltās un saulainās dienas vietā joprojām veramies pelēkās debesīs, tomēr priecājamies, ka lietus nelīst. Plānots apskatīt Vectallinu, Kadriorgas apkārtni, kā arī Jegalas ūdenskritumu, kas ir lielākais Igaunijā. Iepriekšējā vakarā esam nolēmuši, ka atpakaļ uz Latviju dosimies ar nelielu līkumu, lai redzētu Paidi. Ar šādu plānu metamies jaunās dienas piedzīvojumos.

Brīvdienas Parīzē I: iemīlēšanās un divi (negaidīti) atklājumi

Kad Latviju pārņēmis pirmais sniega trakums, tad nepielūdzami saproti, ka nu gan ir dedlains , lai tiem draugiem, kas klātienē nav dzirdējuši Parīzes stāstus, tos beidzot piegādātu virtuāli. Tātad stāsts ir par Parīzi rudens brīvlaikā, kad Rīgā jau āvām rudens zābakus un tuntuļojāmies mēteļos, bet Parīzē par spīti lietum un stipram vējam vēl izdevās noķert arī +20 grādus un laisku sauļošanos Tilerī dārzos. Lūgtum, gremdējamies atmiņās par pirmo dienu Parīzē, kas nāca arī ar diviem gana negaidītiem atklājumiem.

Braucam uz Tatriem? Jā! jeb gatavošanās ceļojumam un pirmā diena

Skats Augstajos Tatros Vai tev kādreiz ir bijušas nepārvaramas ilgas? Ilgas pēc smaržīgas kafijas, ilgas pēc siltas gultas, ilgas pēc aizraujošas grāmatas, ilgas pēc klusuma? Manas ilgas ir kalni. Nezinu, vai kalnu ilgas var iedzimt vai tās rodas dzīves laikā; nezinu, vai ar "kalnu slimību" saslimu 5. klasē, aizvesta uz Krimu, 12. klasē ieraugot Anglijas Lake District daili, bet es skaidri zinu, ka jau "bērna gados" manī mājoja ilgas pēc kalniem. Tāpēc man bija liels prieks, kad 2014. gadā nolēmām doties 2-nedēļu braucienā ar auto uz Tatriem, jo šis ceļojums nozīmēja ne tikai pilnīgu atslēgšanos no darbiem, ne tikai jaunu vietu iepazīšanu, bet arī maršruta kārtīgu izplānošanu. Zinot, ka ne viens vien vasarā domā doties Tatru virzienā, turpmākajos ierakstos sekos diezgan detalizēts apraksts par mūsu ceļojumu, un es jo īpaši ceru, ka apraksti noderēs ģimenēm, kas pirmo reizi dodas ar auto garākā pārbraucienā vai pirmo reizi uz kalniem. Pirmais ieraksts par gatav