Pāriet uz galveno saturu

Maziem detektīvmīļiem

Atceries, kad mēs bijām "mazi tīņi", viena no grāmatām, kuru teju vai katrs no mums pārlasīja vairākas reizes, bija Ērika Kestnera "Emīls un Berlīnes zēni". Tajā spraigais sižets ļāva mums sekot līdzi Emīla un viņa draugu piedzīvojumiem, dzenoties pakaļ noziedzniekam un veiksmīgi noķerot ilgi meklētu banku laupītāju. Kopš "Emīla lietas" ir pagājušas daudzas ziemas (tici vai nē, bet Kestnera darbam ir vectēva cienīgs vecums - 84 gadi, tas ir sarakstīts tālajā 1929. gadā), tomēr tas joprojām daudziem no mums ir spilgtā atmiņā.
Tad nu tagad mūsu bērniem arī ir kāds tikpat spilgts "mazais detektīvzellis" vārdā Teodors Būns, kura tēvs ir spraigo detektīvromānu autors Džons Grišams


Grāmata Teodors Būns - mazais advokāts ir aizraujoša, bet ar gana klasisku sižetu. Trīspadsmit gadus vecais Teodors Būns ir vienīgais bērns juristu ģimenē - tēvs vairāk nodarbojas ar īpašumu lietām, bet māte uzņemas sieviešu aizstāvību. Likumsakarīgi, ka Teodors ļoti labi pārzina gan tiesas procedūras, gan likumus, tāpēc viņam ir pašam savi klienti - vienaudži, kuri viņam uztic savu ģimeņu bēdustāstus un uzklausa "mazā advokāta" padomus. Kā jau visās ģimenēs, arī Būnu klanā ir sava melnā avs - tēvocis Aiks, kurš zēnam līdz galam nezināmu iemeslu dēļ vairs nav aktīvi praktizējošs jurists, taču tieši viņš kļūst par Teodora uzticības personu, kad nu pienāk īstais brīdis. Un vēl Teodoram ir suns Tiesnesis, kas nav pēddzinis, taču mīļš bez gala.

Teodora Būna ierastā dzīve pamazām sašūpojas līdz ar pilsētas skaļāko slepkavības lietu - nogalināta ir Maira Dafija. Šķiet, ka slepkava varētu būt viņas vīrs Pīters Dafijs, taču pret viņu nav pierādījumu. Labākie no labākajiem ir iesaistīti šajā lietā, taču stāsts nebūtu par Teodoru Būnu, ja Grišams tieši viņam neuzticētu lietas ievirzīšanu pavisam citā gultnē. Izbēgusī boa žņaudzējčūska, vārdā Hermanis,  klasesbiedrenes Hollijas palaidnis šnaucera sugas suns Rokijs, divas glāzītes izdzēris autovadītājs un  arī īpašumu atsavināšana Būna juniora dzīvē ir kā vienkāršas ikdienas lietas, kas prasa vien labu likumu pārzināšanu, taču pat Teodora dzīvē sākas nakts murgi, kad iesaistās vājā angļu valodā runājošie imigranti Bobijs Eskobars un Hulio. Stāsts savijas, notikumi seko cits citam, bet atrisinājums?

Džona Grišama grāmata "Teodors Būns - mazais advokāts" var šķist naiva (labi, ka Grišams atļauj Teodoram ielauzties tiesu datorsistēmā, pretējā gadījumā varētu šķist, ka šis trīspadsmit gadus vecais zēns ar dienas režīmu un paklausību kā militārajā akadēmijā ir teju vai no utopiskas vietas atceļojis), taču tā ir aizraujoša arī pieaugušajam lasītājam. Un es zinu, ka jau tagad ar nepacietību gaidu nākamos neatminamos notikumus, kurus atrisināt pa spēkam ir tikai tādam zellim kā Teodoram Būnam.

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Divas dienas Igaunijā. Ko redzēt Tallinā un tās apkārtnē?

Priecīgi par pirmajā dienā piedzīvoto, paēduši bagātīgās brokastis, pačammājušies ap šo un to, visbeidzot piektdienas rītā pēc desmitiem rītā esam gatavi tuntuļoties prom no viesnīcas, lai vēl paspētu baudīt Tallinā un tās apkārtnē iecerētās vietas. Solītās siltās un saulainās dienas vietā joprojām veramies pelēkās debesīs, tomēr priecājamies, ka lietus nelīst. Plānots apskatīt Vectallinu, Kadriorgas apkārtni, kā arī Jegalas ūdenskritumu, kas ir lielākais Igaunijā. Iepriekšējā vakarā esam nolēmuši, ka atpakaļ uz Latviju dosimies ar nelielu līkumu, lai redzētu Paidi. Ar šādu plānu metamies jaunās dienas piedzīvojumos.

Brīvdienas Parīzē I: iemīlēšanās un divi (negaidīti) atklājumi

Kad Latviju pārņēmis pirmais sniega trakums, tad nepielūdzami saproti, ka nu gan ir dedlains , lai tiem draugiem, kas klātienē nav dzirdējuši Parīzes stāstus, tos beidzot piegādātu virtuāli. Tātad stāsts ir par Parīzi rudens brīvlaikā, kad Rīgā jau āvām rudens zābakus un tuntuļojāmies mēteļos, bet Parīzē par spīti lietum un stipram vējam vēl izdevās noķert arī +20 grādus un laisku sauļošanos Tilerī dārzos. Lūgtum, gremdējamies atmiņās par pirmo dienu Parīzē, kas nāca arī ar diviem gana negaidītiem atklājumiem.

Braucam uz Tatriem? Jā! jeb gatavošanās ceļojumam un pirmā diena

Skats Augstajos Tatros Vai tev kādreiz ir bijušas nepārvaramas ilgas? Ilgas pēc smaržīgas kafijas, ilgas pēc siltas gultas, ilgas pēc aizraujošas grāmatas, ilgas pēc klusuma? Manas ilgas ir kalni. Nezinu, vai kalnu ilgas var iedzimt vai tās rodas dzīves laikā; nezinu, vai ar "kalnu slimību" saslimu 5. klasē, aizvesta uz Krimu, 12. klasē ieraugot Anglijas Lake District daili, bet es skaidri zinu, ka jau "bērna gados" manī mājoja ilgas pēc kalniem. Tāpēc man bija liels prieks, kad 2014. gadā nolēmām doties 2-nedēļu braucienā ar auto uz Tatriem, jo šis ceļojums nozīmēja ne tikai pilnīgu atslēgšanos no darbiem, ne tikai jaunu vietu iepazīšanu, bet arī maršruta kārtīgu izplānošanu. Zinot, ka ne viens vien vasarā domā doties Tatru virzienā, turpmākajos ierakstos sekos diezgan detalizēts apraksts par mūsu ceļojumu, un es jo īpaši ceru, ka apraksti noderēs ģimenēm, kas pirmo reizi dodas ar auto garākā pārbraucienā vai pirmo reizi uz kalniem. Pirmais ieraksts par gatav