Pāriet uz galveno saturu

Kā Lielais Neits pārspēja pats sevi

Hei! Vai esi sēdējis mācību stundā un brīnījies, kā skolotāji var zināt, ka tieši Tu nezini atbildi uz uzdoto jautājumu? Un patiešām dusmojies, kāpēc šādos brīžos izsauc tieši Tevi? Nekas nav mainījies - arī mūsdienu 6. klases skolniekam Neitam Raitam ir aizdomas, ka skolotāji spēj saost gluži kā suņi, kad viņš nezina atbildi. Ak vai, šī sajūta ir tik nomācoša, ka pavada Neitu pat sapņos.
Tieši tā sākas Linkolna Pīrsa grāmata ar asprātīgajiem komiksu iestarpinājumiem Lielais Neits pārspēj pats sevi, kas sniegs pāris atpūtas un smieklu stundas kā mazajiem lasītājiem, tā arī pieaugušajiem. Tieši tā šo grāmatu lasīju es kopā ar savu sestklasnieku - grāmata pa vidu un smejamies abi.

Ja esi sajūsmā par Džefa Kinnija Grega piedzīvojumiem, kā arī Nikiju, Hugo un citiem populārajiem grāmatu varoņiem (visi viņi pārsvarā ir sestās klases skolēni), tad arī Lielais Neits noteikti būs tavs draugs. Viņa smieklīgums, protams, ir pārliecinošs, taču viņš ir tikpat parasts kā ikviens skolēns, kuru varētu sastapt skolas gaitenī, uz ielas, skeitparkā vai jebkur citur. Kā jebkuram normālam sestklasniekam viņam garšo makaroni, patīk mūzika, kuru vecāki droši vien par mūziku nesauktu, un patīk zīmēt.

Iedomājies (kāda) skolēna ikdienu mūsdienu skolā! Neits, nespēdams izgudrot pietiekami ticamu attaisnojumu skolas kavēšanai, ir ieradies uz stundām. Kas viņu sagaida? Skolotāju vārdi: "Lūdzu, nomierinieties!" Neita domas par šo pavēli ir šādas: "Parasti zaudēju interesi, jau sadzirdot vārdus: lūdzu, nomierinieties! ("Lūdzu, nomierinieties!" skolotāju valodā nozīmē "Tūlīt sāksies drausmīga garlaicība".) (14.lpp.) Tātad, Neitaprāt, skola ir galīgi garām un bezgala garlaicīga represiju iestāde. Neits pats savu nevēlēšanos atrasties skolas solā pamato šādi: "Kāpēc gan man būtu jāzina viceprezidenti? Es negribu izmantot savus talantus nevajadzīgu faktu iegaumēšanai! Esmu radīts kam lielākam." (7.lpp.) Lūk, te nu lietā ir pieminēt mūsu varoņa īpašos talantus jeb specializāciju skolotāju karikatūru zīmēšanā (un liels meistars viņš ir arī iesauku izdomāšanā). Tiesa, pret angļu valodas skolotāju Neitam gan nebūtu būtisku iebildumu, tikai viņa varētu runāt saprotamāk un neaizrādīt, ka puiša dzejas portfolio ir tikai darbi par makaroniem - oda makaroniem ar sieru, haiku par makaroniem un arī joku dzejolis par makaroniem ar sieru.

Neitam, protams, ir divi labākie draugi: Frānsiss ir draugs jau no bērnudārza laikiem, turklāt viņš ir arī gudrais draugs, bet Tedijs ir draugs nr. 2. Tiesa, ir arī kāds zīmēšanas sāncensis, vārdā Artūrs. Grāmatā figurē Neita tēvs (o, viņam ir zīmīgs trīs fāžu skatiens!) un māsa Elēna, par kuru viņš izsakās šādiem vārdiem: "Vasaras darbi ir tikai astoņas nedēļas. Bet piecpadsmit gadus veca māsa ir uz mūžu. Līdz viņai paliek sešpadsmit, un tad laikam ir vēl ļaunāk." (23.lpp.) Kad grāmatas 24., 25.lpp. Neits apraksta top 5 iemeslus, kas viņu visvairāk kaitina lielajā māsā, es skaidri iztēlojos savus bērnus, kas ir tieši Neita un viņa māsas Elēnas vecumā, un viņu kaitinošās cīņas (mūsmājās matu lakas pūšana noteikti ir top 1, Netam - 2. vietā ar piebildi "Viņa ar savu matu laku ir vienpersoniski atbildīga par globālo sasilšanu.") Neits ir gana godīgs, sakot par sevi: "Man ir problēmas ar kārtības ievērošanu. Man tiešām vajadzētu sakārtot savu skapīti. Piemēram, piebraucot pie tā ar atkritumu savācēju vai ko tamlīdzīgu." (65.lpp.) Nu redzi, Neits Raits ir pavisam normāls mūsdienu bērns, kura dzīvē diez vai vajadzētu notikt kaut kam ārkārtīgi neparedzamam.

Taču viss mainās dienā, kad Lielais Neits ķīniešu laimes cepumiņā izlasa pareģojumu "Šodien tu pārspēsi visus pārējos." Lai katru pavada smieklu šaltis, izdzīvojot vienu dienu sestklasnieka Neita Raita mūžā!

Ja Neita piedzīvojumi ir ieinteresējuši, tad šeit ir kāda noderīga saite: Lielā Neita grāmatas, spēles, video un vēl...

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Divas dienas Igaunijā. Ko redzēt Tallinā un tās apkārtnē?

Priecīgi par pirmajā dienā piedzīvoto, paēduši bagātīgās brokastis, pačammājušies ap šo un to, visbeidzot piektdienas rītā pēc desmitiem rītā esam gatavi tuntuļoties prom no viesnīcas, lai vēl paspētu baudīt Tallinā un tās apkārtnē iecerētās vietas. Solītās siltās un saulainās dienas vietā joprojām veramies pelēkās debesīs, tomēr priecājamies, ka lietus nelīst. Plānots apskatīt Vectallinu, Kadriorgas apkārtni, kā arī Jegalas ūdenskritumu, kas ir lielākais Igaunijā. Iepriekšējā vakarā esam nolēmuši, ka atpakaļ uz Latviju dosimies ar nelielu līkumu, lai redzētu Paidi. Ar šādu plānu metamies jaunās dienas piedzīvojumos.

Braucam uz Tatriem? Jā! jeb gatavošanās ceļojumam un pirmā diena

Skats Augstajos Tatros Vai tev kādreiz ir bijušas nepārvaramas ilgas? Ilgas pēc smaržīgas kafijas, ilgas pēc siltas gultas, ilgas pēc aizraujošas grāmatas, ilgas pēc klusuma? Manas ilgas ir kalni. Nezinu, vai kalnu ilgas var iedzimt vai tās rodas dzīves laikā; nezinu, vai ar "kalnu slimību" saslimu 5. klasē, aizvesta uz Krimu, 12. klasē ieraugot Anglijas Lake District daili, bet es skaidri zinu, ka jau "bērna gados" manī mājoja ilgas pēc kalniem. Tāpēc man bija liels prieks, kad 2014. gadā nolēmām doties 2-nedēļu braucienā ar auto uz Tatriem, jo šis ceļojums nozīmēja ne tikai pilnīgu atslēgšanos no darbiem, ne tikai jaunu vietu iepazīšanu, bet arī maršruta kārtīgu izplānošanu. Zinot, ka ne viens vien vasarā domā doties Tatru virzienā, turpmākajos ierakstos sekos diezgan detalizēts apraksts par mūsu ceļojumu, un es jo īpaši ceru, ka apraksti noderēs ģimenēm, kas pirmo reizi dodas ar auto garākā pārbraucienā vai pirmo reizi uz kalniem. Pirmais ieraksts par gatav...

Rīgai cerīgai. Un kam tad vēl?

Kad aprīļa beigās skolas zēnu koris piedalījās skatē, nodomāju, ka tā ir kaut kāda ikpavasara atrādīšanās skate. Priecīgais Artūrs paziņoja, ka viņi esot ieguvuši 1. vietu (malači visi dziedātāji, bet jo īpaši skolotāja Sanita!), un tad savukārt pēc pāris nedēļām atklājās, ka būs jāpiedalās kaut kādā pasākumā. Protams, ka 5. klases skolēnam ir "pa vienu ausi iekšā - pa otru ausi ārā", kas tas ir par pasākumu, līdz 21. maijā koristu vecāki tika sasaukti uz sapulci, kurā tad tika paziņots, ka šie svētki ir  Rīgas bērnu un jauniešu dziesmu svētki "Mēs - pilsētai ceRīgai" . Man patīk, ka skolēniem ir ārpusstundu nodarbības, patīk, ka viņi var attīstīt savu talantu un ik pa reizei savos panākumos dalīties ar apkārtējiem. Kur gan labāk lai savu dziedātprasmi/dejotprasmi lai parāda, ja ne svētkos? Mēs joprojām dzīvojam ekonomiskās krīzes apstākļos,  taču kāds ierēdnis bija noteicis, ka "svētkiem būt". Man jau pirmajā un vienīgajā sapulcē "nolaidās rokas...