Pāriet uz galveno saturu

Pavisam personisks skats par grāmatām un tehnoloģijām pirms un pēc Frankfurtes grāmatu izstādes 2015

Kāds stends
Katru gadu oktobrī Frankfurtē notiekošā grāmatu izstāde ir uzskatāma par lielāko šajā nozarē iesaistīto darbinieku – autoru, mākslinieku, aģentu, izdevēju, papīra ražotāju, piegādātāju un citu speciālistu – burziņa vietu. Tūkstošiem dalībnieku iekārto atsevišķu izdevniecību stendus vai stūrīšus valsti reprezentējošajā stendā, un tūkstošiem citu steidzas būt pirmie cīņā par labākajiem oriģināldarbiem, izdevīgākajiem nosacījumiem vai karstākajiem jaunumiem. Teju vai nedēļas garumā par grāmatniekiem var teikt: ja tevis (=tavas darbavietas) nav Frankfurtē, tad tevis nav vispār. Skarbi, bet patiesi. Šis bija mans devītais Frankfurtes grāmatu izstādes gads, kad Zvaigzne ABC sastāvā iejuku apmeklētāju pūļos, lai savām acīm redzētu tās tendences, kuras nojaušamas arī no plašsaziņas līdzekļiem. Dalīšos ar dažām atziņām par redzēto vairāk gan e-grāmatu un tehnoloģiju jomā.


Lasa liels un mazs
Neliels ieskats pagātnē
Lai ieskatītos izstādē redzētajā, vispirms pakāpšos pāris soļus atpakaļ, lai atskatītos uz, manuprāt, divām galvenajām grāmatniecības nozares tendencēm šajā gadā. Kā pirmo gribētu izcelt ziņu, ka jau kopš 2015. gada sākuma (piemēram, informācija šajā rakstā), kad kļuva pieejami 2014. gada pārdošanas dati, grāmatnieki priekā varēja sist plauktas un noslaucīt pāris sviedru lāses, jo gadiem uzturētais baiļu mīts par lasīšanas un grāmatu nāvi izrādījās vismaz pagaidu burbulis. Deloitte pētījumā, kas vairāk fokusējas uz ASV situāciju, atzīmēts, ka joprojām drukātās grāmatas saglabās stabilas līderpozīcijas, bet e-grāmatu popularitāte stabilizēsies vai samazināsies. Ikdienā lasot nozares svarīgākā izdevuma The Bookseller rakstus, nākas secināt, ka tieši pēdējos mēnešos parādās ziņas, ka e-grāmatu lielākajā tirgū ASV ir iestājusies zināma pārsātinātība, bet “vecā Eiropa” tā arī nav spējusi pieņemt šo lasīšanas veidu. Vērts palasīt arī šo neseno The New York Times rakstu, lai iepazītos ar nozarē notiekošu. Mani novērojumi liek domāt, ka mūsu kultūrā lasīšana joprojām tiek uztverta kā drukāto mediju lasīšana, bet pat tie no mums, kas atzīst hibrīdlasīšanu, tas ir, vienlīdz ērti lasām gan elektroniskos izdevumus, gan drukātos, viedtālruni vai planšetdatoru biežāk izmantojam citām izklaides formām (sociālie tīkli, video, lietotnes u.c.).

Detektīvu karalienei - 125
Otrā, manuprāt, līdz šim svarīgākā šīgada ziņa grāmatniecības nozarē strādājošajiem, ir par pasaules lielāko e-grāmatu abonēšanas servisu veiksmēm un neveiksmēm. Daudzi man piekritīs, ka šobrīd, 2015. gada nogalē, mēs esam tik ļoti pieraduši pie Spotify kā neierobežotas mūzikas servisa, ka nespējam pat lāgā izprast, kāpēc, piemēram, Oyster, kas grāmatniecības vidē ir sinonīms Spotify, šogad paziņoja par savas darbības pārtraukšanu. Par to, vai un kā šis serviss turpināsies, uzzināsim tikai 2016. gada sākumā. Savukārt otrs lielais abonēšanas servisu spēlētājs Scribd vasarā paziņoja, ka no kataloga izņem ievērojamu skaitu romantiskās un erotiskās literatūras (darbu skaits netika nosaukts, taču nozares speciālisti lēsa, ka tie varētu būt pat 80-90 % no šo žanru darbiem). Kā iespējamais šāda lēmuma iemesls tiek minēts nepietiekamais finanšu apgrozījums – abonēšanas servisos mēneša maksa nespēj nosegt maksājumus izdevējiem, aģentūrām, autoriem. Pirms pāris dienām, 30. oktobrī, par e-grāmatu abonēšanas pakalpojumu pārtraukšanu uz nenoteiktu laiku paziņoja arī Blloon. E-grāmatu lasīšana, protams, ir daudz garāks un uzmanības noturību pieprasošāks process nekā mūzikas klausīšanās, tāpēc, iespējams, e-grāmatu abonēšanas servisiem tirgus iekarošana ir lēnāks process. Tiesa, mūs sasniedz arī paziņojumi par jauniem tirgus spēlētājiem, piemēram, Zviedrijā par e-grāmatu un audiogrāmatu abonēšanas servisa izveidošanu pavisam nesen paziņoja Bonnier. Savukārt pašmāju Fabula kopš oktobra piedāvā e-grāmatu abonēšanas pakalpojumus arī Somijā un nupat ir veiksmīgi piedalījusies Helsinkos notiekošajā grāmatu izstādē.

Nākotnes klase 2015
Ko atklāja Frankfurte 2015?
Zinot par šīm būtiskajām tendencēm grāmatniecības nozarē, šķita gaužām pašsaprotami to atblāzmu manīt arī Frankfurtes grāmatizstādē. Noteikti jāuzsver, ka par spīti haļļu optimizācijai izstāde nešķita pliekanāka, bet savādāka gan. Kā digitālās lasīšanas pārstāvei man visuzkrītošākā šķita e-grāmatu pieticība vai pat neesamība. Ja pirms gada teju vai katrā stendā bija plakāti ar tekstiem par tik un tik pieejamajām e-grāmatām, tad šogad šādu plakātu, izkārtņu un paziņojumu nebija nemaz. Par to, ka e-grāmatas kā tādas vēl vispār dzīvo, liecināja tikai e-lasītāji atsevišķos stendos. Kā kuriozs šķita milzīgais Google Play stends, kurā šogad bija tikai galdi ar krēsliem un bukleti. Tā vien gribējās pakaitināt šo milzi, pieejot klāt un pajautājot: “Atvainojiet, bet kādus produktus jūs piedāvājat?”. Arī piedāvāto lekciju nosaukumi nozares drēbi pārzinošiem apmeklētājiem izraisīja smīnu, jo diez vai 2015. gadā e-vidē dzīvojošiem grāmatniekiem ir jāstāsta par to, kas ir Social DRM. Šogad nebija wow momentu un jaunu atklāsmju, jo tie tehnoloģiju uzņēmumi, kas piedalījās izstādē, demonstrēja jau pagājušajā gadā manītos risinājumus. Izņēmums šķita vienīgi audiogrāmatu piedāvājumā, kas noteikti bija pamanāmāks kā citgad.

Diezgan retais e-stūrītis
Tradicionāli Frankfurtes grāmatu izstāde ir arī mājvieta stendam ar nosaukumu “Classroom of the Future” jeb nākotnes klase. Šis ir viens no maniem mīļākajiem stendiem, kuru noteikti cenšos apmeklēt katrā izstādes dienā, lai pamanītu atšķirības. Šīgada stends bija diezgan noslēpts no apmeklētāju pūļiem un lielā mērā atgādināja mēbeļu veikala ekspozīciju, nevis nākotnes klasi. Ja iepriekšējos gados šajā stendā uzsvars ir bijis uz tehnoloģijām un rīkiem, piemēram, pagājušajā gadā robotiņi pārvietojās arī ārpus stenda terotorijas, tad šogad mācību vide bija moduļveida, proti, vienā zonā atdalošajās darbvietās puiši strādāja pie datoriem, citviet skolēnu grupa bija iesaistījusies diskusijā ar skolotāju, bet vēl citā vietā uz grīdas nometušās meitenes lika kaut ko puzlei līdzīgu. Jāatzīst, ka redzētās mēbeles šķita gaužām jaukas, un ja vēl tās ir wi-fi zonā, tad skolēnu prieks būtu nerimstošs.

Tiešām pareizs F burts?
Neviltotu smaidu izsauca kāda Vācijas tehnoloģiju uzņēmuma cenšanās iesaistīties izglītības jomā, piedāvājot burtiņmācības lietotni. Tās ideja ir daudzsološa – uz ekrāna ir burts, tajā ar bultām un cipariem ir norādīts, kādā secībā konkrētais burtiņš ir jāvelk. Eksperimentējot drīz vien secinājām, ka lietotne par pareizu uzskata arī tādu atbildi, ko nekādā veidā nevaram nosaukt par pareizi uzrakstītu/uzzīmētu burtu, jo viss, kas nepieciešams, ir atzīmēt aktīvos punktus. Šis piemērs vēlreiz apliecināja bieži vien novēroto, ka tehnoloģiju uzņēmumi darbojas gana autonomi, neiesaistot pedagogus vai metodikas pārzinātājus, kā arī pietiekami nenotestējot produktus.

Amazon stends Frankfurtē
Un nu – solītis nākotnē
Frankfurtes grāmatu izstāde ir beigusies –, lai dzīvo Frankfurtes grāmatu izstāde! Spekulācijas par to, kas varētu nozarē notikt gada laikā, protams, varam izvirzīt visdažādākās. Vai Amazon un jo īpaši tās Kindle Unlimited programma spēs sagraut e-grāmatu abonēšanas servisus? Ja zinām, ka digitālajā laikmetā dati/informācija ir karalis/karaliene, kā šī atziņa varētu ietekmēt grāmatniecību, īpaši digitālo risinājumu piedāvātājus? Vai autorizdevumi (self-publishing), kas atkal lielākoties ir Amazon spārnots fenomens, spētu gūt vērā ņemamus panākumus arī konservatīvākos tirgos? Pieaugot izdevumu skaitam un daudzveidībai, vai mainīsies arī izdevēju struktūra? Šie ir tikai daži no jautājumiem, kas nodarbina ne tikai manu, bet daudzu jo daudzu nozarē iesaistīto speciālistu prātus, noslēdzoties gada lielākajai izstādei. Pavisam skaidrs ir tikai viens: pasaulē grāmatas “elpo” daudz labāk nekā gadus piecus atpakaļ, tāpēc šobrīd par slimības simptomiem nerunājam, vien minam, kādas izmaiņas notikušas gēnu līmenī.

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Divas dienas Igaunijā. Ko redzēt Tallinā un tās apkārtnē?

Priecīgi par pirmajā dienā piedzīvoto, paēduši bagātīgās brokastis, pačammājušies ap šo un to, visbeidzot piektdienas rītā pēc desmitiem rītā esam gatavi tuntuļoties prom no viesnīcas, lai vēl paspētu baudīt Tallinā un tās apkārtnē iecerētās vietas. Solītās siltās un saulainās dienas vietā joprojām veramies pelēkās debesīs, tomēr priecājamies, ka lietus nelīst. Plānots apskatīt Vectallinu, Kadriorgas apkārtni, kā arī Jegalas ūdenskritumu, kas ir lielākais Igaunijā. Iepriekšējā vakarā esam nolēmuši, ka atpakaļ uz Latviju dosimies ar nelielu līkumu, lai redzētu Paidi. Ar šādu plānu metamies jaunās dienas piedzīvojumos.

Rīgai cerīgai. Un kam tad vēl?

Kad aprīļa beigās skolas zēnu koris piedalījās skatē, nodomāju, ka tā ir kaut kāda ikpavasara atrādīšanās skate. Priecīgais Artūrs paziņoja, ka viņi esot ieguvuši 1. vietu (malači visi dziedātāji, bet jo īpaši skolotāja Sanita!), un tad savukārt pēc pāris nedēļām atklājās, ka būs jāpiedalās kaut kādā pasākumā. Protams, ka 5. klases skolēnam ir "pa vienu ausi iekšā - pa otru ausi ārā", kas tas ir par pasākumu, līdz 21. maijā koristu vecāki tika sasaukti uz sapulci, kurā tad tika paziņots, ka šie svētki ir  Rīgas bērnu un jauniešu dziesmu svētki "Mēs - pilsētai ceRīgai" . Man patīk, ka skolēniem ir ārpusstundu nodarbības, patīk, ka viņi var attīstīt savu talantu un ik pa reizei savos panākumos dalīties ar apkārtējiem. Kur gan labāk lai savu dziedātprasmi/dejotprasmi lai parāda, ja ne svētkos? Mēs joprojām dzīvojam ekonomiskās krīzes apstākļos,  taču kāds ierēdnis bija noteicis, ka "svētkiem būt". Man jau pirmajā un vienīgajā sapulcē "nolaidās rokas

Brīvdienas Parīzē I: iemīlēšanās un divi (negaidīti) atklājumi

Kad Latviju pārņēmis pirmais sniega trakums, tad nepielūdzami saproti, ka nu gan ir dedlains , lai tiem draugiem, kas klātienē nav dzirdējuši Parīzes stāstus, tos beidzot piegādātu virtuāli. Tātad stāsts ir par Parīzi rudens brīvlaikā, kad Rīgā jau āvām rudens zābakus un tuntuļojāmies mēteļos, bet Parīzē par spīti lietum un stipram vējam vēl izdevās noķert arī +20 grādus un laisku sauļošanos Tilerī dārzos. Lūgtum, gremdējamies atmiņās par pirmo dienu Parīzē, kas nāca arī ar diviem gana negaidītiem atklājumiem.