Divas dienas Igaunijā. Ko redzēt Telliskivi ielā Tallinā?

Ja Rīgā kaut reizi esi bijis Kalnciema ielas tirdziņā vai kādā pasākumā, Spīķeru kvartālā vai Miera ielas kafejnīcās, tad spēsi iztēloties Tallinas Telliskivi ielā 60 notiekošo. Šis ir Tallinas radošais kvartāls, par kura esamību man pastāstīja igauņu kolēģe Maire, kas te ieteica doties, ja mūsu ģimeni nebaidot pamestu ēku un graustu skati. Jutos ieintriģēta, bet ģimene, kā jau tas ir ierasts, dodas visur, kur jādodas. Uzreiz varu pateikt, ka šis kvartāls ir tā vērts, lai kaut reizi izietu tam cauri un iegūtu savu viedokli par šo vietu arī tādā gadījumā, ja vārds "hipsterīgs" izraisa ko vējbakām līdzīgu. Citiem vārdiem sakot - nebaidies doties nezināmajā!

Man patīk vietas, kas ir neparastas. Vietas, kas varbūt pat nav ierakstītas lielajos ceļvežos. Vietas, kas liek paskatīties uz dažādiem notikumiem mazliet savādāk. Un Telliskivi noteikti ir viena no šādām neparastajām vietām. Telliskivi Radošā pilsēta (jo angliski to tieši šādi arī dēvē par "Telliskivi Creative City") ir radusies 2009. gadā industriālajā dzelzceļa rūpnīcas kompleksā, tāpēc saprotams, ka šeit esošās ēkas vairāk atgādina lielus angārus, noliktavas, darbnīcas. Ejot pa Telliskivi ielu, kas ir pavisam normāla un nelielu māju ieskauta iela, nekas neliecina, ka aiz 60. numura iekšpagalmā valda pavisam cita dzīve.

Plānojot ceļojumu, esam nolēmuši, ka vakariņas ieturēsim tieši šajā vietā, jo Telliskivi radošā centra mājaslapā ir arī atsevišķa sadaļa par kvartāla ēstuvēm. Plānojums izrādās gana pareizs, jo parādījusies vakara ēstgriba, taču īsti neesam sagatavojušies tam, ko tūlīt ieraudzīsim.

Telliskivi komplekss šķiet milzīgs. Uz katras no ēkām kādā stūrī ir kvartāla plāns, lai cilvēks spētu orientēties. Kad metām pa kompleksu jau trešo riņķi, šķita, ka jau spējam orientēties. Kvartāls ir dzīvības, mūzikas, čalu un ļaužu pilns. Ja spēj iztēloties kāda no Latvijas pamestā kolhoza angāriem vai Gaisa tilta apkārtni Rīgā, tad aptuveni vari arī nojaust, ko ieraudzījām, ieejot pagalmā. Jā, mūsu skatam uzreiz paveras stilīgas ēstuves, interesanti grafiti un krāsojumi, kas sniedzas pat visu pussagruvušo ēku augstumā, un mūsu izbrīnu izraisa pat galdi un krēsli, kas šeit ir veidoti no preču paletēm. Starp citu, es izmēģināju, kā ir šūpoties šūpolēs, kas arī gatavotas no paletēm, un varu teikt, ka šūpošanās ir tikpat droša kā citās šūpolēs.

Starp kādreizējām noliktavu ēkām divos pagalmos ir vairāki ikvienam pieejami tenisa galdi, kas arī aktīvi tiek izmantoti. Ir mākslas instalācijas, tiesa, atkal mums nesaprotamajā igauņu valodā, un šoreiz esam pārāk slinki, lai garos aprakstus būtu vēlme tulkot. Aiz plašā stāvlaukuma esošais betona žogs ir bijusi pateicīga vieta grafiti mākslinieku izpausmei, un par dažiem no šiem darbiem arī mēs iesaucamies "Nu kā tā var uzzīmēt?!". Tā kā esmu arī izpētījusi, ka tieši mūsu atrašanās laikā Telliskivi kvartālā notiks megapopulārā igauņu mūziķa Noepa koncerts, tad riņķojot pa teritoriju varējām vērot gan koncerta angāra iekārtošanu, gan vēlāk arī apsargu parādīšanos. Uzreiz arī piebilde: jā, bija doma arī mums pagarlaikoties un sagaidīt koncerta sākumu, taču balsotāju vairākums teica "nē" šādai mūzikai, tāpēc varu piedāvāt paklausīties Noepa "Move" un "Golden", lai skaidrs, ko tad nedzirdēju. Taču kādā citā ēkā ar izdauzītajiem logiem un vaļējām durvīm pastāvējām un klausījāmies, kā mēģinājumā spēlē un dzied nezināmu puišu grupa.

F-hoone iekšskats

Riņķot var bezgalīgi, ja vien primāri neesam izsalkušu ļaužu četrotne. Iepriekš esmu noskatījusi, ka mūsu gastronomiskajām izvirtībām vispiemērotākā ēšana būtu vieta ar nosaukumu F-hoone, kurai pat atrodu mājaslapu ar ēdienkarti, kas der tiem ģimenes 50 %, kas esam veģetārieši. Tiesa, vispirms tomēr mūsu skatu piesaista interesanti noformētā vieta ar nosaukumu Frenchy, taču šajā vietā veģetāras ir garneles, ko savukārt es neēdu. Tātad atliek vien cilpot pa teritoriju uz F-hoone. Jau tuvojoties ir skaidrs, ka vieta ir ļoti iecienīta, jo visi ārpusē esošie galdiņi ir aizņemti, bet sākotnēji to norakstām uz cilvēki vēlmi baudīt ēdienu svaigā gaisā. Ieejot iekštelpās, kas ir gana interesanti veidotas, secinām, ka tuvākajās stundās mums nav cerības šeit paēst, jo arī ceturtdienas vakarpusē visi galdiņi vai nu jau ir aizņemti, vai tie ir rezervēti. Lūk, šis tad ir praktisks padoms citiem ceļotājiem: neskati vīru no cepures jeb šajā gadījumā vietas mīlīgumu pēc tajā esošajām ēkām, jo izdauzītie logi, noplukušās ēkas un apzīmētās sienas netraucē te nākt jauniešiem, ģimenēm ar bērniem, senioriem, vietējiem un ziņkārīgiem tūristiem.

Reval Cafe 

Savukārt mums iestājas Plāns B un vedinu ģimeni atrast otru noskatīto vietu, kas ir Reval Cafe. Arī šeit var paēst sātīgas vakariņas dažādu garšu cienītāji, lai gan šī tiešām ir vairāk kafejnīca ar ļoti bagātīgu kūku un dzērienu izvēli, un arī es šeit kritu kārdinājumā nogaršot mango sorbetu īstā vafelē. Vakariņas ar dzērieniem izmaksā ap 50 eur. Kafejnīcā valda ļoti jauka, mierīga atmosfēra, cilvēki nesteidzīgi pļāpāja, bakstīja glāstvirsmas, vienkārši atpūtās, un tā tam arī būtu jābūt, ja viss interjers vedina uz mirkļa izbaudīšanu. Šeit noskatīju igauņu preses turēšanas tradīciju, kas vēlāk bija manāma arī mūsu viesnīcā, proti, te ir īpaši avīžu mietiņi.

  

Palasīsim?

Paēdīsim?

Paēdīsim vilcienā?

Paēdot, protams, rodas enerģija doties vēl teritorijas apskatē, tāpēc atrodam arī ļoti interesantu ēstuvi, kas ir iekārtota vilcienu vagonos, kā arī krāsaino palešgaldu vietu, kas tā arī saucas La Tabla. Vēlreiz apskatām grafiti mākslu un nospriežam, ka šī ir vieta, kur par spīti tās padrūmajam ārējam izskatam ikviens var justies droši arī bez videokamerām pie katra ēkas pakša. Abi tīņi ir sajūsmā par piedzīvoto, un apmierināti ar Telliskivi kompleksa apskati esam arī mēs ar Andri.

La Tabla 

Atkal nedaudz praktiska informācija. Mūsu ceļojuma laikā Tallinas centrā un tā tuvākajā apkārtnē par automašīnu stāvēšanu uz ielas iekārtotajās stāvvietās darba dienās ir jāmaksā laikā no 7:00 rītā līdz 19:00 vakarā. Mēs apstājāmies ielas stāvvietā pie Telliskivi 44. nama, un šeit nebija norādes par maksāšanu. Telliskivi kvartālā ir arī vairākas maksas stāvvietas, tiesa, mēs nemanījām, ka tās ir apsargātas, un no šāda viedokļa man nešķiet, ka atstāt mašīnu ielas malā visnotaļ normālā rajonā ir nepareizs lēmums. Tomēr šīs iekškvartāla stāvvietas noteikti ir noderīgas lielāku pasākumu laikā.

Ir noslēgusies īsā izbrauciena pirmā diena, kas ir bijusi dabas un kultūras iespaidu bagāta. Piektdiena nāks ar jauniem iespaidiem, brīnišķīgu Japāņu dārzu, Jegalas ūdenskrituma šļakatām un citiem piedzīvojumiem, par kuriem vēstīs nākamais raksts.