Pāriet uz galveno saturu

Kā izaicināt pašam sevi lasīšanā?


Kad 2016. gada izskaņā nolēmu reģistrēties Goodreads, lai kaut kā censtos sistematizēt un apkopot visus lasītos darbus (jo ne vienmēr ir laiks, vēlēšanās un iedvesma par katru izlasīto grāmatu veidot aprakstu blogā), iekritu azartā ar "reading challenge". Nespēju atcerēties pilnīgi visus 2016. gadā izlasītos darbus, taču tie 34, kurus atzīmēju, noteikti ir tie, kas kaut kādā veidā ir palikuši atmiņā visspilgtāk. Vidēji esmu rēķinājusi, ka gadā sanāk izlasīt vismaz 50 grāmatas latviešu un angļu valodās, un pārsvarā visi ir tādi darbi, kuri mani ir uzrunājuši sižetiski vai autora slavas dēļ. Taču 2017. gads darbu izvēles tradīcijā taisās ieviest kaut nelielas, tomēr pārmaiņas. Kādā veidā?

Ideja par pārmaiņām grāmatu izvēlē dzima, kad pamanīju Better World Books blogā publicēto "2017 Reading Challenge". Hmmm, interesants saraksts! Interesants 10 padomu saraksts 2017. gadam ir atrodams arī "Jāņa Rozes" sagatavotajā janvāra ziņnesī, kur otrais padoms lasītājiem 2017. gadam ir "Lasīt daudzveidīgāk" (18. lpp.). Mana pirmā doma bija sagatavot 10 nekad nelasīto vai mazlasīto žanru vai autoru listi, kas būtu mana 2017. gada lasīšanas izaicinājuma pamatā. Piemēram, es nekad neesmu bijusi pasaku vai fantāzijas literatūras cienītāja. Es labi pazīstu Skandināvu autoru daiļradi, taču man nav bijis aicinājuma iepazīties ar kaimiņvalstu Lietuvas un Igaunijas literārajiem varoņiem. Taču tad es nolēmu, ka sagatavošu 20 lapiņas ar dažādiem izaicinājumiem, un no šīm Vecgada vakarā izlozēšu 10, lai tomēr būtu 50:50 varbūtība. Šajā rītā gan plāni tika vēlreiz mainīti, jo Andris ierosināja, lai izvelku 12 lapiņas, kas simboliski nozīmētu katrā mēnesī kaut ko tādu, kas liktu mazliet vairāk piepūlēties un palauzīt galvu. Labi, arī šim ieteikumam teicu jāvārdu.

Taču šovakar mana "trakā ģimene" kārtējo reizi mani pārsteidza gandrīz vai nesagatavotu. Tiklīdz paņēmu maisiņu ar savām lapiņām, lai Andrim uzticētu maisīšanu un par ideju bija izdzirdējuši bērni, arī viņi pieteicās piedalīties šajā lasīšanas izaicinājumā. Interesanti, ka "datorurķis" Anete viskvēlāk iedegās par šādu neparastu lasīšanas veidu. Uz piedalīšanos šajā "book club", kā to nosauca Anete, atsaucās arī Andris ar Artūru, turklāt pēc katra divām izvilktajām lapiņām Anete paziņoja, ka vajagot vēl trešo sadomāt, jo "kas tas ir, izlasīt tikai 1 grāmatu pusgadā", bet viss beidzās ar to, ka manā 2017. gada lasīšanas izaicinājumā ir 12 dažādas lapiņas, bet bērniem un vīram - katram pa 4 dažādām lapiņām.

Kas tad ir tas, ko izlozēju es pati? Lūk, te nu būs grūtāk un vieglāk realizējamie lasīšanas projekti.
Novembris - debijas darbs.

Esam vienojušies, ka blēdīties nav labais tonis, piemēram, Svētā Augustīna zaļos vākos izdotais darbs "Atzīšanās" nevar attiekties uz vairākām kategorijām. Būs interesanti atskatīties 2017. gada beigās, kā būs veicies ar neparastākas lasīšanas izaicinājumu.
Tad nu brīnišķīgus lasāmpriekus ikvienam arī 2017. gadā!
Etiķetes:

Komentāri

Ierakstīt komentāru

Šī emuāra populārākās ziņas

Divas dienas Igaunijā. Ko redzēt Tallinā un tās apkārtnē?

Priecīgi par pirmajā dienā piedzīvoto, paēduši bagātīgās brokastis, pačammājušies ap šo un to, visbeidzot piektdienas rītā pēc desmitiem rītā esam gatavi tuntuļoties prom no viesnīcas, lai vēl paspētu baudīt Tallinā un tās apkārtnē iecerētās vietas. Solītās siltās un saulainās dienas vietā joprojām veramies pelēkās debesīs, tomēr priecājamies, ka lietus nelīst. Plānots apskatīt Vectallinu, Kadriorgas apkārtni, kā arī Jegalas ūdenskritumu, kas ir lielākais Igaunijā. Iepriekšējā vakarā esam nolēmuši, ka atpakaļ uz Latviju dosimies ar nelielu līkumu, lai redzētu Paidi. Ar šādu plānu metamies jaunās dienas piedzīvojumos.
Ierakstīt komentāru
Lasīt vairāk

Rīgai cerīgai. Un kam tad vēl?

Kad aprīļa beigās skolas zēnu koris piedalījās skatē, nodomāju, ka tā ir kaut kāda ikpavasara atrādīšanās skate. Priecīgais Artūrs paziņoja, ka viņi esot ieguvuši 1. vietu (malači visi dziedātāji, bet jo īpaši skolotāja Sanita!), un tad savukārt pēc pāris nedēļām atklājās, ka būs jāpiedalās kaut kādā pasākumā. Protams, ka 5. klases skolēnam ir "pa vienu ausi iekšā - pa otru ausi ārā", kas tas ir par pasākumu, līdz 21. maijā koristu vecāki tika sasaukti uz sapulci, kurā tad tika paziņots, ka šie svētki ir  Rīgas bērnu un jauniešu dziesmu svētki "Mēs - pilsētai ceRīgai" . Man patīk, ka skolēniem ir ārpusstundu nodarbības, patīk, ka viņi var attīstīt savu talantu un ik pa reizei savos panākumos dalīties ar apkārtējiem. Kur gan labāk lai savu dziedātprasmi/dejotprasmi lai parāda, ja ne svētkos? Mēs joprojām dzīvojam ekonomiskās krīzes apstākļos,  taču kāds ierēdnis bija noteicis, ka "svētkiem būt". Man jau pirmajā un vienīgajā sapulcē "nolaidās rokas...
19 komentāru
Lasīt vairāk

Un kāpēc TEV ir suns?

Pirms pāris nedēļām kaut kur plašajās instagram ārēs lasīju kādas kinoloģes pārdomas, kas mani uzvilka uz iekšēju dusmu. Stāsts bija par mītiem un patiesību par ikdienu ar suni, par suņa vajadzībām un to, ko mēs iedomājamies esam par suņa vajadzībām. Lai gan noteikti bija nianses, kurām es izklāstā piekritu, tomēr ne pilnībā visam, un visvairāk es nepiekritu apgalvojumam, kas īsumā ir šādi formulējams: mīts ir tas, ka visiem suņiem ir nepieciešamas regulāras divreiz dienā veicamas pastaigas, jo reaktīviem suņiem var būt trokšņi vai citi apstākļi, kas nerada prieku, bet biedējot bailes tikai pastiprina. Ilgi par šo domāju. Es atzīstu, ka suņi ir ļoti dažādi. Ir lieli kā priekšteči vilki un ir mazi kā kniepadatas. Ir rokā paceļami un ir redzēts arī tāds, kuru pie pavadas vilka divi braša paskata vīri. Ir klusi un asti luncinoši un ir Milānas La Scala basi, kuri dzirdami cauri visam ciemam. Visi viņi pastāv vienā laikā un telpā, ar visiem ir jāsadzīvo mums un viņiem pašiem, un to visu...
Ierakstīt komentāru
Lasīt vairāk