Grāmata ar mazuma pēcgaršu

Šonedēļ mani "uzrunāja" neliela formāta grāmata ar nosaukumu "Zen", kuras autors ir man līdz šim nezināmais franču rakstnieks Maksanss Fermīns (Maxence Fermine). Lai gan drukātā veidā darbs ir tikai 128 lappuses garš, svētdienas pēcpusdienu es pavadīju ar darba e-versiju. Lasot "Zen", mani atkal pārņēma domas par to, ka laikam intuitīvi pie katra lasītāja atnāk tieši tas darbs, kas konkrētajā brīdī ir nepieciešams, jo šī bija e-grāmata, kādu tieši vēlējos izlasīt.

Šo darbu noteikti nav iespējams atstāstīt. Tas ir smalks mīlestības stāsts, turklāt šeit mīlestība ir visplašākajā šī vārda nozīmē gan kā tīri attiecību apzīmējums, gan raksturo visu ikdienu, lietas, vietas un nodarbošanās, kas katram ir svarīgas un sniedz piederības un miera sajūtu. Jau pats darba nosaukums liecina par to, ka rakstnieks savu vēstījumu ietērpis īsos teikumos, turklāt būtiska ir klusuma loma ne tikai varoņu ikdienā, bet arī lasīšanas procesā, jo tā vien šķiet, ka pats lasītājs nonāk meditatīvā stāvoklī.

Grāmatu ir iespējams izlasīt ļoti ātri. Taču tā atstāj patīkamu pēcgaršu un vēlēšanos, lai poētiskais stāsts turpinātos, lai autors vēl zīmētu melno burtu kaligrāfiskās līnijas un neļautu atrauties no lasīšanas. Šī ir miniatūra, kuru noteikti var pārlasīt, kad nepieciešams miers, klusums un savas (trauksmainās) dzīves izprašana.

*** Daži citāti ***

"Ar vienu kustību pietiek. Zem meistara rokas atklājas kaligrāfija - kā reibonis."

"Meistars Kuro piebilst:

- Zen ir patiesības un atklāsmes ceļš. Prāta stāvoklis. Tas balstīts un atslābināšanos, koncentrēšanos un meditāciju. Lai nokļūtu līdz šim posmam, jāuztur formā ķermenis un jātrenē prāts. No jauna jāatrod priekšstats par dabisko kustību. Jāpaliek patiesam."

"- Laiks ir mazsvarīgs. Ar mūžību būtu par maz, lai apgūtu pilnīgu kustību."

"Meistars Kuro mazliet pasmaida un pabeidz:

- Tūliņ sāksim pirmo nodarbību. Tā būs par disciplīnu. Māksla nepastāv bez mācekļa, pilnība mākslā nav sasniedzama bez disciplīnas."

"Meistars Kuro smaidīdams pabeidz sarunu:

- Visgrūtāk radāmā mūzika ir klusums, bet tā ir arī visskaistākā."

"Meistars Kuro pabeidz sakāmo:

- Tukšums ir iespēju pilns. Bet jābūt apskaidrotam, lai spētu radīt līdzsvaru starp iņ un jan."

"Vēl viņš piebilst:

- Vairs neskriet. Iemācīties dzīvot un vērot. Kļūt nekustīgam. Vērot to, kas ir apkārt. Ar pieaugošu sajūsmu. Tāds ir zen sākums."