Arī pūkdupšiem ir melnās dienas

 

Tā nu tas patiešām ir - melnās dienas ir pat visjaukākajiem pūkdupšiem, kuriem ikdiena parasti paiet ar bezrūpīgi savilkto Dollijas Pārtones tipa smaidu līdz pakausim. Par korgijiem mēdz teikt, ka viņi ir smaidīgie suņi, un tā nudien 95 % ikdienas mirkļu ir, taču ļausim arī Kori un mums nebūt tik perfektiem. Statistikai, kā zināms, nepatīk absolūtisms, un pat jaukākajiem no visjaukākajiem reizēm no gultas sanāk izlekt ar kreiso ķepu. Vai ieēst mazliet ieskābušu gliemi bez mājas, kas to pazaudējis, velkoties mājās no piektdienas vakara tusiņa, un tādējādi dabūt liekas vēdergraizes.

Šķiet gandrīz neticami, bet nu jau gandrīz septiņu mēnešu laikā, dzīvojot pie mums, Kori viena pati mājās ir palikusi vien pāris reižu uz pavisam īsiem mirkļiem, kas nav garāki par pusstundu. Taču tas nav bijis šķērslis, lai Kori nebūtu izveidojies jau diezgan stingrs dienas režīms, kas gan šķiet ļoti dabisks un sakārtots ar lielo darbiem. Nezinu, kā suns spēj saprast pulksteni, bet Kori zina, kad gaidāma ašā pastaiga, kad - garā rīta vai pēcpusdienas pastaiga. Viņa zina, ka pievakarē ir kārtīga un ilgāka rotaļāšanās ar cilvēkiem, bet dienas laikā cilvēki ir aizņemtāki, tāpēc biežāk jāizklaidē pašai sevi ar ošņāšanas bumbu vai Kongu. Jā, jā, kāds cilvēks tepat vien ir, taču itin bieži dzirdēs arī "Kori, tagad nē!", kad Kori nesīs aukliņu ar jenotu vai citu velkammantu.

Bet ir dienas, kad kaut kas no tā visa vienkārši nedarbojas. Nav tur Saules aptumsumi vai ūdens līmenis Daugavā vainīgs, vienkārši tā tas ir, ja suns ar raksturu grib izmaiņas ikdienā, bet cilvēks tam īsti nav gatavs. Vai cilvēks grib izmaiņas, bet suns tās negrib. Reizēm suns grib piedalīties kādās sapulcēs. Vienkārši grib, lai viņas balss arī tiktu sadzirdēta un ņemta vērā. Vai vismaz grib atrādīties kolēģiem. Un kāpēc gan ne, ja arī kolēģu mīluļi grib atrādīties? Galu galā - kāpēc bērnu ieskriešana ēterā ir "ah, cik viņi ir jauki!", bet mājdzīvnieks būtu jādzen nost no datora? Kori vismaz uzskata, ka reizēm viņai ir tiesības pieprasīt ekrānlaiku.

Kori mēdz būt trīs veida signāli, kā ziņot par nepieciešamību iziet steidzamās darīšanās: ar purniņu piebikstīt pie kājas cilvēkam (taču tieši šī pati kustība nozīmē arī "nāc ar mani spēlēties!"), veikt īpašu stiepšanās vingrojumu, kas atgādina jogas cienītāju "sveiciens Saulei", kā arī nosēsties pie ārdurvīm (šis gan nozīmē "cilvēk, jopcik, es nudien vairs ilgāk nevaru izturēt!"). Reiz šādā "ātrāk, ātrāk, cilvēk!" brīdī mēs abas sastrīdējāmies par durvju atslēgas atrašanās vietu, un strīds beidzās ar to, ka es Kori teicu, ka nekur tālu no mājas nevaram iet, jo jāuzmana durvis, lai nenāktu cilvēks melnā sejas maskā un nenestu prom visvērtīgāko, kas vien mums ir - ledusskapi ar saldētām vistu sirdīm un cukurzirņiem. Es nudien spēju vizualizēt Kori siržu zagli! Bet tieši tajā reizē pēc "nu lūdzu, izejam ārā!" sekoja sēdēšana zālītē un skatiens "bet es patiesībā nekur negribu iet" un gari parādīta mēle - to es arī vizualizēju, jo neba suns tāpat vien izdomās mēdīties. Nu ja, bet negribēšana iet bija gan uz priekšu, gan mājup, savukārt man ir aizliegums nest jebko smagāku par 5 kg, taču Kori ir tieši 10 kg smaga jaunkundze, un tas savukārt nozīmē, ka es nevaru pacelt un nest tikai pussuni, un kā īstā drāmā tas viss norisinās dienā, kad neviens cits mājās nav un nevaram pasaukt palīdzību. Tiesa, visas drāmas pēc laika arī beidzas, un šīs sērijas beigās tika nosargātas gan vistu sirdis, gan "ienesāmies" mājās, taču kādu brītiņu bijām uzmetušas lūpas abas divas. 

Ikdiena ar suni ir kā ikdiena ar vēl vienu ģimenes locekli, kurš vairāk līdzinās mazam bērnam. Arī sunim ir melnā diena, kad pēc pasakainas izstaigāšanās pa parku mājā seko trīsreizēja nezinu-kāpēc-tas-tā-notiek vemšana. Suns spēj ārā joņot un ārdīties tā, ka ķepai atnāk vaļā šuves diegi, tāpēc jādodas uz klīniku vakara vizītē. Un ir pavisam normāli, ja man-vajag-tevi-tieši-tagad ir brīdī, kad sāp galva, nevari pieliekties vai Panorāmā ir laika ziņu vissvarīgākais paziņojums par vēja virzienu. Ar suni ikdiena nav 100 % paredzama, jo vienīgais paredzamais ir tikai tas, ka arī rītdien suns bezgala uzticīgi mīlēs savu ģimeni. Ar katru mazo sirdspukstu un elpas vilcienu arī Kori ziņo - jej, pūkdupsim jūs visi trakoti patīkat.

Kori patīk arī Katons, tāpēc nākamajā reizē par to, kā mūsmājās izpaužas sensenais teiciens par sadzīvošanu kā sunim ar kaķi.