Kārtējās piecas darba dienas ir pagājušas neticamā ātrumā. Nerimstošā darba duna, pie monitora pielīmēta lapiņa, kurā viena izsvītrota darba vietā nāk divi citi, joki un ķircināšanās, atziņa, ka pusstunda mierīgas rīta sarunas var izteikt tik daudz par apkārtējiem cilvēkiem, žāvētas dzērvenes, dusmošanās un autoritatīva kājas pieciršana brīdī, kad mierīgi izteikti apsvērumi tiek ignorēti, žāvētās zivis, kas tiek kolektīvi izliktas uz balkona, piekodinot kolēģiem, lai ik pa laikam atgādina, ka tās jāatceras paņemt uz mājām. Un vēl daudz citu ikdienišķu sīkumu, kas piepildījuši šo darba nedēļu.
Nedēļas vilšanās - Rainis joprojām nav sadusmojies un patriecis karuseļus. Cik priecīga biju aizvakar, kad lija lietus un karuseļi klusēja! Lai slavēts lietus! Līsti vēl! Pie ieguvumiem jāpieskaita foto, kuros iemūžināta (nesvētīta) trīsvienība: Rainis, katedrāle un karuseļi.
Otra vilšanās - lekcija LU, kura likās tik daudzsološa, - korpuslingvistika. Par doktorantūras kvalitāti nespēju vien nobrīnīties, un šis bija kārtējais pierādījums: dusi saldi, mazais Bibi, XML ir viens no teksta marķēšanas formātiem, šoreiz tev pastāstīšu, kā Diegbiksis devās uz Aizspoguliju, ir paralēlais korpuss un salīdzināmais korpuss, kas ir jaunākais veids, kur viņš satika savu mūzīgo pretinieku Melno Bruņinieku, kas bija nolaupījis Pinokio, protams, ir vēl arī multimodālais korpuss, kurā apvienota skaņa un video, Bibi,vai tu vēl mani dzirdi??? Sweet dreams. Bla-bla-bla.
Nedēļas prieks - cilvēku atsaucība un reakcija pēc "Bada eņģelis. Un citādāks stāsts" izlasīšanas. (Paldies visiem!)
Nedēļas pārdomas - ir ne tikai vecie večuki, ar kuriem stāvēju vienā rindā pēc grāmatas "Katiņa" autora Alena Pola autogrāfa ceturtdienas pēcpusdienā Okupācijas muzejā, bet arī 30-un-vēl-mazliet-gadīgie, kuru sirdsdarbs (mēs paši to saucam par "hobiju") ir dokumentēt/apkopot/analizēt 60 gadus vecos vēsturiskos notikumus - veidot jēgpilnu naratīvu šodienas izpratnē.
P.S. Paldies Dainim par video!
Komentāri
Ierakstīt komentāru