Šis vulkāns ar teju neizrunājamo nosaukumu mani nokaitināja 2010. gada 18. aprīlī, kad piespiedu kārtā dabūju uzsākt mājupceļu uz Rīgu no Eiropas dienvidiem - Stambulas, kur piedalījos seminārā, bet Eijafjallajekullam sagribējās padraiskoties un radīt haosu debesīs. Tad nu galopā četrās dienās ar vilcieniem, autobusiem, puņķiem un asarām, un barankām normālas barības vietā pa dīvainiem maršrutiem arī sasniedzu punktu R. Un dusmojos uz vulkānu, un nodomāju, ka Islandei finanšu krīze bija atmaksa par vulkāna radīto haosu. Tā viņiem vajag!
Taču tagad es mīlu Islandi un tā man ir to zemju višlistē, kuras jāredz, kamēr vēl dzīvoju. Kāpēc gan šādas straujas domu maiņas? Pie vainas ir Frankfurtes grāmatizstāde pagājušajā nedēļā (tajā kā īstenam grāmattārpam man bija laime piedalīties jau piekto gadu pēc kārtas), kuras laikā Islande bija goda valsts statusā. Mani neinteresē, kādas Islandes amatpersonas apmeklēja grāmatizstādi (par to gan katru dienu vēstīja Bookseller jaunākais numurs), jo viņi nespētu panākt, lai piedodu Eijafjallajekullam. To panāca pirmā sekunde, kad iegāju īpašajā Islandes stendā. Iegāju, apstājos un... aizkustinājumā gribēju raudāt.
Cilvēkam, kurš nekad nav bijis Frankfurtes grāmatizstādē, tās apmērus ir grūti iztēloties, jo vārds "liels" vai "milzīgs" patiesībā neizsaka neko, un teikt, ka no halles uz halli var pārvietoties ar autobusu, kurā tiek sauktas pieturas, klausītājā visdrīzāk izraisīs neticīgu smīniņu. Tāpēc, lasītāj, pieņem, ka izstāde ir tiešām gigantiska (lai gan ar katru gadu samazinās par noteiktiem kvadrātmetriem, kurus pirmziemnieks pat nemana), un Islandes spectelpa varētu būt kā Ķīpsalas halle kopā ņemta (abas puses). Tad nu ienākot Islandes stendā, stāvēju kā zemē iemieta, jo 1) telpa bija tumsā, 2) pie sienām bija milzīgas bildes ar lasošiem dažāda vecuma cilvēkiem, kuras sākumā uztvēru kā nekustīgas fotogrāfijas, lai gan patiesībā tie bija video, 3) telpas vidū bija video ar Islandes dabas (un ne tikai) skatiem, 4) to visu pastiprināja Sigur Ros mūzika, 5) bija iespēja ņemt grāmatas, sēsties un tās lasīt vai šķirstīt, bet visiespaidīgākais bija 6) telpas vidū uzbūvētā atsevišķā telpa, kurā ieejot no visām četrām pusēm projecētie video veidoja vienu veselumu, kurā skatītāji kļuva par daļu no tā. Un es joprojām ar sajūsmu atceros to video fragmentiņu, kad mēs, teju simts telpā sanākušie, it kā pacēlāmies kalnos un tad jau augstu, augstu debesīs. Domāju, ka neviens, kurš Frankfurtes grāmatizstādes laikā iegāja Islandes stendā, neiznāca ārā vienaldzīgs. Kā teica kolēģis mākslinieks, tad "šeit viss bija, latviski sakot, nesamudrīts". Jā, tieši vienkāršība, lakonisms, precīzi panāktā noskaņa, ikviena apmeklētāja emocionāla iesaistīšana apkārtējos notikumos (video, lasījumos) panāca to, ka mazo, depresīvo valstiņu ar vareno vulkānu un finanšu krīzi tagad vēlos apmeklēt vairāk kā jebkuru citu pasaules vietu.
Nedēļu pavadot Frankfurtē, biju nogurusi, tomēr tas neliedza vēlā svētdienas vakarā YouTube meklēt un klausīties Sigur Ros mūziku. Islande, tu esi mani paņēmusi savā varā, vikingu spēcīgajās ķetnās, vulkānu pelnos, lavā, ledājos, ūdeņos, aukstumā, tumsā un sniegā, un es ļoti ceru, ka reiz mēs tiksimies klātienē!
Lūk, te bilžuki no Islandes stenda (fotografēts tumšā telpā ar iPhone), bet mūzikas mīļiem es ieteiktu sākt kaut vai ar Sigur Ros "Plantet Earth" (Staralfur) noskatīšanos. Tātad šie "milži" bija video nofilmēti cilvēki, kuri tiešām lasa grāmatu, tāpēc ilgu brīdi uz milzīgā ekrāna it kā nekas nenotiek, taču laiku pa laikam tiek pārškirta lappuse, padzerta tēja, pamainīta lasītāja poza. Un ik pa laikam kāds no šiem "milžiem" sāk lasīt skaļi, taču nekad nepārklājās divu lasītāju balsis. Vienkārši fascinējoši!!! Dažās fotogrāfijās var aptuveni gūt priekšstatu par projekcijas izmēru un garāmgājēju. Visu cieņu šīs idejas autoriem!
Taisnība gan, Islande ir tikai viens no maniem šīgada Frankfurtes grāmatizstādes atklājumiem un pārsteigumiem. Jāpriecājas, ka saspringtā grafika dēļ Islandes stendā nokļuvu tikai sestdienas rītā (un tā gandrīz nokavēju paredzēto tikšanos), jo kas zina, kā būtu lietas izvērtušās, ja es jau iepriekšējās dienās būtu kļuvusi par "Islandes stenda dabisko eksponātu", kā tas notika ar mani un aizraušanos 4.2. hallē ar... Par to nākamajā ierakstā!
Komentāri
Ierakstīt komentāru