Pāriet uz galveno saturu

Ko neredzēsi dienā, ieraudzīsi naktī!

Šis ir tas gada laiks, kad notiek dažādi Ziemassvētku pasākumi un ballītes. Vakarvakarā ar Andri bijām viņa darba burziņā, kas notika Skonto hallē. Pasākums ļoti jauks un izdejošanās tāda, ka šodien kājas sāp, bet stāsts ir par ko citu - pilsētu naktī.
Man vispār ļoti patīk pilsētas naktī, kad viss ir tumšs un tikai retais ir nomodā. Pilsēta, kurā ir vientuļas apgaismes laternas ar vēl retākām nakts skaistulēm pie tām; pilsēta ar nebeidzami gariem sarkanās gaismas signāliem tukšos krustojumos; pilsēta ar attāliem skaļiem mūzikas dārdiem; pilsēta ar tuvojošos automašīnu, kura ar 99 % garantiju izrādīsies taksometrs; pilsēta ar tukšiem nakts autobusiem. Lēna, nesteidzīga, miegaina, krāšņa - tāda ir pilsēta naktī. Arī Rīga.
Skonto halles rajons nav "mans rajons". Taču arī "savā rajonā" es nepamanu skaidri saskatāmas lietas gaišā dienas laikā, jo dienā cilvēks ir steidzīgs radījums, kas pārvietojas, galvu purngalos iedūris vai vicinādams rokas, runājot pa telefonu. Apkārtne šim radījumam neeksistē, viņam svarīgs ir tikai punkts B vai darbs nr. 38 šīsdienas veicamo darbu sarakstā. Cits nekas.
Tieši tāpēc mani tā pārsteidza Skonto halles pretējās ielas pusē esošie uzraksti. Nezinu, kas šī ir par ēku, kas tajā ir pašlaik un ko plānots iekārtot, taču uzraksti ir vairāki un tādi, kas aicina apstāties. Vai tas būs tirdzniecības vai kultūras centrs "Magdalēna" man tā arī netapa skaidrs, bet es apstājos, lai dažus šos uzrakstus nofotografētu. Lai kas būtu šo uzrakstu idejas autors un to mērķis, vismaz naksnīgo gājēju uzmanību tie pievērsa. Mums patika! Un tev?




Komentāri

  1. Mani pašu arī aizrāva šie uzraxti. Cik vēlāk izdevās interneta atrast, tad uzņēmums "Magdalēnas nami" bija paredzējuši klusājā centrā projektu ar n-tajiem dzīvojamiem kompleksiem un biznesa centriem. prokekta terminji bija 2007-2009 gads, projekta izmaksa 60miljoni. Pieljauju domu ka viss projekts apstajas līdz ar krīzes klauvēšanu pie Latvijas durvīm. Dažas projekta datorgrafikas bildes var apskatīt šeit :http://www.flickr.com/photos/25312886@N07/2386545751/

    AtbildētDzēst

Ierakstīt komentāru

Šī emuāra populārākās ziņas

Divas dienas Igaunijā. Ko redzēt Tallinā un tās apkārtnē?

Priecīgi par pirmajā dienā piedzīvoto, paēduši bagātīgās brokastis, pačammājušies ap šo un to, visbeidzot piektdienas rītā pēc desmitiem rītā esam gatavi tuntuļoties prom no viesnīcas, lai vēl paspētu baudīt Tallinā un tās apkārtnē iecerētās vietas. Solītās siltās un saulainās dienas vietā joprojām veramies pelēkās debesīs, tomēr priecājamies, ka lietus nelīst. Plānots apskatīt Vectallinu, Kadriorgas apkārtni, kā arī Jegalas ūdenskritumu, kas ir lielākais Igaunijā. Iepriekšējā vakarā esam nolēmuši, ka atpakaļ uz Latviju dosimies ar nelielu līkumu, lai redzētu Paidi. Ar šādu plānu metamies jaunās dienas piedzīvojumos.

Braucam uz Tatriem? Jā! jeb gatavošanās ceļojumam un pirmā diena

Skats Augstajos Tatros Vai tev kādreiz ir bijušas nepārvaramas ilgas? Ilgas pēc smaržīgas kafijas, ilgas pēc siltas gultas, ilgas pēc aizraujošas grāmatas, ilgas pēc klusuma? Manas ilgas ir kalni. Nezinu, vai kalnu ilgas var iedzimt vai tās rodas dzīves laikā; nezinu, vai ar "kalnu slimību" saslimu 5. klasē, aizvesta uz Krimu, 12. klasē ieraugot Anglijas Lake District daili, bet es skaidri zinu, ka jau "bērna gados" manī mājoja ilgas pēc kalniem. Tāpēc man bija liels prieks, kad 2014. gadā nolēmām doties 2-nedēļu braucienā ar auto uz Tatriem, jo šis ceļojums nozīmēja ne tikai pilnīgu atslēgšanos no darbiem, ne tikai jaunu vietu iepazīšanu, bet arī maršruta kārtīgu izplānošanu. Zinot, ka ne viens vien vasarā domā doties Tatru virzienā, turpmākajos ierakstos sekos diezgan detalizēts apraksts par mūsu ceļojumu, un es jo īpaši ceru, ka apraksti noderēs ģimenēm, kas pirmo reizi dodas ar auto garākā pārbraucienā vai pirmo reizi uz kalniem. Pirmais ieraksts par gatav...

Rīgai cerīgai. Un kam tad vēl?

Kad aprīļa beigās skolas zēnu koris piedalījās skatē, nodomāju, ka tā ir kaut kāda ikpavasara atrādīšanās skate. Priecīgais Artūrs paziņoja, ka viņi esot ieguvuši 1. vietu (malači visi dziedātāji, bet jo īpaši skolotāja Sanita!), un tad savukārt pēc pāris nedēļām atklājās, ka būs jāpiedalās kaut kādā pasākumā. Protams, ka 5. klases skolēnam ir "pa vienu ausi iekšā - pa otru ausi ārā", kas tas ir par pasākumu, līdz 21. maijā koristu vecāki tika sasaukti uz sapulci, kurā tad tika paziņots, ka šie svētki ir  Rīgas bērnu un jauniešu dziesmu svētki "Mēs - pilsētai ceRīgai" . Man patīk, ka skolēniem ir ārpusstundu nodarbības, patīk, ka viņi var attīstīt savu talantu un ik pa reizei savos panākumos dalīties ar apkārtējiem. Kur gan labāk lai savu dziedātprasmi/dejotprasmi lai parāda, ja ne svētkos? Mēs joprojām dzīvojam ekonomiskās krīzes apstākļos,  taču kāds ierēdnis bija noteicis, ka "svētkiem būt". Man jau pirmajā un vienīgajā sapulcē "nolaidās rokas...