Trolejbuss

Ir tik jauki rakstīt par grāmatām, ceļojumiem, ēdieniem - par visu to pozitīvo, kas veido manu ikdienu, taču tā ir tikai daļa no manas dzīves. Kārtējās piecas darba dienas ir vienkārši aizlidojušas, izgaisušas, pazudušas no kalendāra. Laiks skrien ne vēja spārniem, bet vēl neatklātā kosmiskajā ātrumā, un tam noteikti nav sakara ar gaismas ātrumu. Ir piedzīvotas superpozitīvas emocijas, un ir bijuši brīži, kad dusmās gribas dūri sist galdā un atcerēties kādu izteiksmīgāku epitetu.

Šodien, testējot jaunos interaktīvos materiālus iZvaigzne sērijā, sajūsmas pilna vairākas reizes noklausījos/noskatījos video par atoma kodolu. Iztālēm jau redzu, kā dažs labs neizpratnes pilns savelk uzacis patiesā izbrīnā un nodomā: pustraks sievišķis, ja fizikā var saskatīt kaut ko sajūsmas pilnu. Šodien es kārtējo reizi pārliecinājos, ka patiesībā nav sarežģītu lietu, jo viss ir atkarīgs no tā, kā attiecīgais temats tiek skaidrots. Un šodien man bija patiešām romantiska un ņammīga fizika!

Plānojot otrajā dienā apskatāmos tūrisma objektus Igaunijas dienvidaustrumos, nācās pārliecināties, ka igauņiem tiešām rūp savas zemes tūrisma industrijas attīstība kaut par kapeiku , bet tomēr vairāk nekā mums (par šīs prātulas patiesumu visspilgtāk pārliecinājāmies, atgriežoties Latvijā). Jau minēju, ka visu ceļojumu plānoju, izmantojot grāmatu "Top 10 ceļojumu maršruti pa Igauniju", kas pieejama arī kā  e-grāmata , ja ir vēlēšanās, lai grāmata ir līdzi ik uz soļa, kā arī virkni interneta vietņu. Noteikti iesaku apskatīties  šo oficiālo Tartu un reģiona vietni , lai gūtu iedvesmu kāda mazzināmāka objekta apskatei. Mums šāds neparastāks apskates objekts bija  Ilumetsas meteorīta krāteris .

Man ir kāda ļoti dārga klade. Brūna. Dārga nevis cenas ziņā, bet atmiņu. Manas vecāsmammas dzīvesgājums, kuru viņa man uzrakstīja, kad mācījos 6. klasē, jo tieši šajā gadā latviešu valodas skolotāja mums lika rakstīt dzimtas vēstures aprakstus. Esmu pateicīga savai vecaimammai, kura mazmeitas skolas mājasdarbu uztvēra ar tik lielu atbildību un ir man atstājusi mantojumā visdārgāko brūno kladi pasaulē. Par šo kladi atcerējos šovakar, kad izdzirdēju (kārtējo) aicinājumu vecākiem dumpoties un rīkoties, pieprasot likumā noteikto bezmaksas izglītību saviem bērniem. Pag', kā tad īsti bija ar to skološanos tajos "antīkajos" laikos pirms divām paaudzēm?

Ak mī un žē, cik tomēr kārdinoša var būt gatavošanās ceļojumam! Turpinot apņemšanos ievērot " Itālisko lietu un darbību Top 10 sarakstā" iekļautos punktus, šoreiz (tiesa gan, ar mazu laika nobīdi) kārta pienākusi Itālijas vīna un siera baudīšanai.

Vasara ir tas laiks, kad Latvijā augušas ogas pašas mutē krīt un kūst, tāpēc barojoši trekno šokolādes kūku vietā jālūkojas uz kaut ko viegli gaisīgu, kas labi sader ar paša/kaimiņa/rada dārzā augušo ogu. Lūk, te mana daudzas reizes pārbaudītā siera kūka, kas ir gana viegli pagatavojama, nemaksā nemaz tik superdārgi, bet vienmēr rada tādu mazuma piegaršu un ilgas pēc vēl viena gabaliņa.

Pagājušajās brīvdienās man dzima pavisam traka ideja, gatavojoties nākamajam atvaļinājumam ar brīvdienām Romā, proti, katrā nedēļas nogalē izmēģināt un izdarīt kaut ko itālisku . Kā būs ar plāna realizēšanu, vēl nav zināms, taču aptuvenais to do saraksts ir jau gatavs un sākts īstenot.