Parīze, mēs nākam!

Draugi un kolēģi, padzirdējuši, ka šoreiz rudens brīvlaikā esam ieplānojuši iepazīt Parīzi, nemierīgi trinas un ik pa brītiņam ievaicājas, vai tad tiešām šoreiz nesekos pirmsceļojuma piezīmes jeb ieskats plānos. Nu ko, pagājušā gada ieraksti par gatavošanos brīvdienām Romā laikam dažam labam deva iedvesmu savam ceļojumam, tāpēc būs vien jāpaver priekšskars arī uz Parīzes brīvdienām.

Laikam jāsāk ar to, ka Parīze ir mana dream city kopš neatminamiem laikiem. Par Parīzi esmu sapņojusi un domās uzbūrusi smaržu plīvurā ievītu megapoli, kurā eleganti tērptas dāmas augstpapēžu kurpītēs steidz uz kafejnīcu satikt tikpat elegantus kungus iesirmiem deniņiem, lai pie sviesta kruasāna, eklēra, gliemjiem vai cāļa vīna mērcē malkotu kādu no tiem miljons franču vīniem, bez kuriem Francija nebūtu Francija. Tā ir Citroen pilsēta, mazās melnās vakarkleitas un Eifeļa torņa apkārtnes romantikas pilsēta, kurā ir teju vienalga, vai mīlētāji satiekas uz Jaunā tilta vai Aleksandra III tilta. Esmu vēlējusies ievilkt plaušās Parīzes garšu un smaržu, taču atzīstu, ka tieši šīs alkas rada bažas, vai sapņi nepārvērtīsies pelnos.

Pēc šīs romantiskās atkāpes nonāku pie konkrētiem plāniem, kas jau paveikti, lai sapnis būtu īstenība. Pirmā lieta, kas nepieciešama, gatavojoties jebkuram ceļojumam, ir labs ceļvedis. Šī ceļojuma sakarā stāsts ir varen interesants, jo, nespējot izšķirties par labu šim vai tam ceļvedim, pavasarī iegādājos divus ceļvežus par Parīzi: viens ir biezāks, bet otrs ir plānāks un ērtāk nēsājams līdzi. Patīk abi un plānojot maršrutus esam izmantojuši abus izdevumus.

Otrkārt, ne mazāk svarīga ir viesnīca. Šeit nu sākās ah un oh, jo ar viesnīcas atrašanu Parīzē vis neveicās tik raiti, kā tas bija pagājušajā gadā ar Romas naktsmītni, jo te nu cenas bija krietni augstākas, lai gan mērķis bija atrast 3zvaigžņu viesnīcu maksimāli ērtā rajonā ar labu satiksmi. Pētījām variantus vienreiz, otrreiz, vēl kādu reizi, izrakstījām, salīdzinājām, atmetām cerības, atkal pētījām, atradām brāķus vienā un otrā vietā, līdz kādā dienā gluži nejauši uzdūrāmies kārdinošam piedāvājumam viesnīcā, kuru cenas dēļ bijām jau atsijājuši, bet kura dizaina ziņā mums ļoti patika. Redzēs, redzēs, kāda tā būs dzīvajā izpildījumā, taču vēlme ir tikt šīs viesnīcas Google numurā. 

Gluži nejauši pēdējos pāris mēnešos dažādos TV kanālos ir pārraidīti varen interesanti un pat zinātniski raidījumi, kuros Parīze ir tiešāks un ne tik tiešs sarunu objekts. Ja vien vari atlicināt stundiņu laika, tad noskaties šo BBC raidījumu Great Continental Railway Journeys 1, kurā tā vadītājs apceļo Eiropu pēc 1913. gadā izdota ceļveža. Šajā stāstījumā savijas vēstures skarbums ar mūsdienu realitāti, modernisms ar pagātnes spozmi un idilliska poēzija ar mūžīgu daili. Parīzei te atvēlēts savs stāsts, kas arī mudina aut kājas un doties piedzīvojumos. Ne mazāk interesanti ir bijuši dokumentālie stāsti par Parīzi dažādos gadsimtos vai stāsti par kultūras dzīvi un Parīzi Hemingveja, Pikaso un citu dižgaru radošajā darbībā.

Gatavošanās posmā neiztrūkstoša vieta bijusi ēdieniem, kas saistās ar franču virtuvi. Garšas kārpiņas ne pa jokam iekārdināja žurnāla Četras sezonas septembra numurs, kas bija veltīts Francijai. Ja arī visas tās kārdinošās kūciņas, pufīgos kruasānus un apetelīgos pamatēdienus neizdodas uzburt, par to maza bēda, jo var jau arī kulināru ceļojumu veikt domās, lai izbaudītu vēlāk klātienē. Jā, man tiešām žēl, ka diennaktī nav vairāk brīvā laika, jo nepiepildīts palika sapnis izlasīt šo grāmatu par Francijas kulināro ainavu. Tāpat neizdevās izlasīt visas iecerētās grāmatas par Franciju/Parīzi vai kuras sarakstījuši franču autori. Tiesa, Beigbederu palasīju gan, bet ar to arī aprobežojos.

Visbeidzot - kas tad īsti ir iecerēts? Mona Lisa, piedod, bet tevi nemīlu tik stipri kā zinātni, tāpēc viena diena tiks atvēlēta Zinātnes muzejam, kurā turklāt tieši šonedēļ tiek atklāta jauna ekspozīcija, kas veltīta videospēlēm. Pompidū centrs, Orsē muzejs, slavenā Notre Dame de Paris un Eifeļa tornis gan ir iekļauti must-see objektu sarakstā līdzās Mulenrūžai un parkiem. Ir atlasītas ēstuves, kurās šādu un tādu iemeslu dēļ gribētos vakariņot vai uzkost kādu kārdinošas kūciņas gabalu. Un tas nemaz nav tik maz nepilnu piecu dienu brīvdienām.

Mana franču valoda aprobežojas ar tik primitīvu vārdu krājumu kā madam, misjē, mon amūr, mersī, bonžūr, sil vu plei, la pluī, le solei un letonī, taču nerimstošās ceļotāja ilgas liek aut kājas un doties jaunos piedzīvojumos. Parīze, mēs nākam!