Trolejbuss

Par laimi, ja grāmatai ir nosaukums "Par laimi, piens..." un ja to ir sarakstījis Nīls Geimens un ilustrējis Kriss Ridels, tad tai pavisam noteikti nav vajadzīga īpaša reklāma. Roka pēc grāmatas ar šādu nosaukumu sniedzas kaut vai tāpēc, ka nosaukums ir tieši tik jancīgs, lai radītu vēlmi kaut vai mazliet ielūkoties šādā darbā. Zinot, ka jāiznāk šai grāmatai, arī es trinos un dīdījos , lai gan sen esmu pāri tam vecumam, kad bērnu grāmatu iznākšanu gaidu, lai lasītu priekšā ko interesantu, un nebūt neesmu tajā vecumā, kad atkal gribas atgriezties pie pasākām, turklāt fantāzijas lidojumi nav mana specifika. Taču Par laimi, piens... liek pārdomāt dažu labu pieņēmumu par saviem lasīšanas ieradumiem.

Grāmatas mani mēdz "uzrunāt" pēc dažādiem apsvērumiem: vāka noformējuma, virsraksta, atsauksmēm, autora personības un sazin vēl kā. Kellijas Viljamsas Braunas grāmatu  Pieaugšana. 468 samērā vienkārši soļi ceļā uz patstāvīgu dzīvi  izvēlējos tieši vāka dēļ, turklāt izvēlējos lasīt e-grāmatu. Uzreiz gan arī piebildīšu, ka tieši grāmatas nosaukums bija tas, kas vēlējās mani "atbaidīt" no šīs grāmatas lasīšanas, jo kā visnotaļ pieaugušam cilvēkam man nav vajadzīgi ne 468, ne 1000 padomi patstāvīgai dzīvei, un  es vispār neciešu grāmatas, kas sola sakārtot dzīvi kādā noteiktā soļu skaitā. Bet nu vērsim pie ragiem jeb ķeramies pie grāmatas satura.

Privatizācija? Sofijas centrs Ļoti apzināti esmu vilcinājusies pabeigt stāstu par Sofiju, kas jūnija pirmajā pusē sagaidīja ar tad vēl latviešiem neierasto +30 grādu temperatūru, svelmi un pēkšņām lietusgāzēm pērkona dārdienu pavadībā. Šķiet, ka šī ir viena no retajām vietām, kas savas pelēkās pilsētas tēlu manā prātā tā arī nespēj izdzēst, lai nu kā es to vēlētos. Kāpēc?

Vīnes lidostas transfēra zona Ja ir ceļots salīdzinoši daudz un prāts pēc būtības ir multikulturāls un atvērts visam, tad šķiet, ka ceļojumos nekas vairs īsti nespēj pārsteigt un kur nu vēl šokēt. Komandējumam uz Sofiju gatavojos tieši tā, kā būtu jāgatavojas braucienam uz jebkuru ex-komunistiskas valsts galvaspilsētu. Pieņēmu, ka noteikti būs mazliet atgriešanās pagātnē, taču bieži tika dzirdēti arī nostāsti par to, ka “senajos laikos, kad pie mums neko nevarēja dabūt”, tieši Bulgārija daudziem šķitusi kā teju vai paradīze. Un kā tad bija īstenībā?

Nu lūk, ir klāt Pūpolsvētdiena, tāpēc ne viens vien šorīt savu saimi modināja ar pūpolu pērieniem un šim pantiņam līdzīgiem teicieniem: Es nopēru bāleliņu Ar baltiem pūpoliem Lai aug mans bāleliņš Kā apaļš pūpoliņš. Jauki, vai ne? Tikai kurš gan 21. gadsimtā spēj atcerēties šos senos pantiņus un dīvainos ticējumus, piemēram, "Ja Zaļajā ceturtdienā nomazgā muti zirgu silē, tiek vaļā no miegainības"? Es nu nespēju gan, tāpēc atkal esmu priecīga, ka kolēģi Una un Dainis ar pārējo morālo atbalstu ir radījuši  iepriekšējā Ziemassvētku pantiņu  pavasara svētku versiju, kas Android iekārtu īpašniekiem atkal ir pieejama bez maksas  šeit Google Play . Kas tad ir saglabājies, kas savādāks?

Uzreiz mierinājums un atzīšanās - šis blogs nekādā ziņā nav miris, vien varētu teikt, ka trolejbuss kādu pailgāku laiciņu ir bijis noparkots pusmiega režīmā, kamēr gada sākums ir pagājis straujos un lielos tiešā darba projektos, kā arī kādā, manuprāt, visnotaļ veiksmīgā radošā lielapjoma avantūrā. Tad nu nedaudz par šo projektu, kurā arī mana rakstošā roka ir līdzdarbojusies.

Iedomājies šādas situācijas! Tev ir jāsakrāj zīmodziņi, lai saņemtu bezmaksas automazgāšanu. Vai izvēlēsies kuponu ar desmit lodziņiem, kurā jau ir iespiesti divi zīmogi, bet astoņi vēl jāsakrāj, vai tādu, kurā arī ir jāsakrāj astoņi zīmodziņi, taču šādi " bonusa lauciņi" nav? Atceries - jebkurā gadījumā jākrāj ir astoņi zīmodziņi! Esi uztaisījis papīra pūķi, taču papīra pūķus ir uztaisījuši arī profesionāli mākslinieki. Vai piedalīsies sava papīra pūķa simboliskā izsolē, lai īpašumā iegūtu pats savu veikto darbu, vai mēģināsi nopirkt profesionāļu darbu? Riskēšu apgalvot, ka abās situācijās izvēlēsies pirmo variantu. Un vēl divas situācijas. Jāsameklē, kas ir trešais termodinamikas likums. Vai dzirdu gandrīz vai vienbalsīgu kori sakām, ka vērsi vaļā Google meklētāju, lai tajā ierakstītu šos trīs vārdus? Bingo! Vai kā galveno uzticamo informācijas avotu izmantosi pirmo atrasto ierakstu, proti, Vikipēdijas rakstu? Šajā brīdī žetons pienākas grāmatas   Hooked: How to Build

Pavisam īsi pāris teikumos šo rakstu par nupat Londonā izglītības un tehnoloģiju izstādē BETT show 2014 pavadītajām dienām varētu izteikt šādi: nekas vairs mani nepārsteidz, jo tehnoloģijas izglītības sistēmā ir ienākušas uz palikšanu. Šogad izpalika "wow!" momenta, jo šķita, ka visi ikdienišķie risinājumi ir arī mācību vidē, tādējādi teju vairs nav robežas starp skolēna dzīvi skolas vidē un mājās. Tad nu šeit manas septiņas atziņas no šīgada izstādes un beigās kāds secinājums ar skatu nākotnē.