Lasīšanas izaicinājums 2019

Jau trešo gadu pēc kārtas gada pēdējā dienā īstenoju, iespējams, visgaidītāko notikumu - nākamā gada lasīšanas izaicinājuma uzdevumus. No šī nodoma neatkāpos arī 2018. gada nogalē, kad pēc svētku vakariņām ģimeni atkal iesaistīju savās tematiskajās aktivitātēs, proti, katram nācās uz lapiņas uzrakstīt četrus žanrus, autorus, grāmatu tematus vai jebko citu, kas būtu "lasāms". Tādējādi no 16 lapiņām pēc kārtas izlozēju neparastāku lasāmvielu 2019. gada piedzīvojumiem. Kas tad mani sagaida šajā gadā?

Janvāris - grāmata par kosmosu (Ooooo, temats, kas man ļoti patīk).

Februāris - izlasīt kāda Austrālijas autora darbu (hmmm, neesmu īpaši ar šīs valsts rakstniekiem pazīstama, tas tiesa).

Marts - burvju triku grāmata (Ak, es jau tagad vaidu!)

Aprīlis - izlasīt kādu Dienvidamerikas autora darbu (jā, patīk man šie reģionālie izaicinājumi, nenoliegšu).

Maijs - Āzijas teikas vai pasakas (Vīmandieniņ! Šos es tiešām brīvprātīgi nelasītu!).

Jūnijs - kāda grāmata par reliģijām/reliģiju grāmata (tralalā, šis tiešām būs izaicinājumiem bagāts gads!).

Jūlijs - Dilana Tomasa dzeja (cik jauki!).

Augusts - Nobela prēmijas literatūrā ieguvēja darbs (te būs grūta izvēle).

Septembris - grāmata no Kazahstānas (Ko??? Tiešām???)

Oktobris - grāmata, kas iemāca jaunu prasmi (Vai tiešām būs jāmācās šūšana? Vai varbūt truškopība? Lielogu dzērveņu audzēšana? Help!).

Novembris - fanfiction darbs (Šai zīmītei bija piebilde "pls, neizvelc!").

Decembris - grāmata, kas izdota līdz 18. gadsimtam (Es pieņemu, ka man nebūs jāmeklē kāds oriģināls, kuram pieskarties ļauts tikai ar baltiem cimdiem.).

Tā nu gads sākās ar šī raksta iepazīšanu, lai izvēlētos kādu kosmosa tēmai veltītu grāmatu. Tiesa, par kosmosu lasīju arī pērnajā gadā, un par kosmosu man patīk interesēties pat tad, kad nav lasīšanas izaicinājumu, jo tā ir viena no aizraujošākajām zinātnes jomām. No šī Space.com rakstā minētajiem darbiem mani ieinteresēja trīs. Visiem trim darbiem Apple Books lietotnē bija iespēja izlasīt priekšskatījuma tekstus (lai slavētas e-grāmatas!), kas manā gadījumā izvēli sašaurināja līdz diviem darbiem. Kuru darbu (vai darbus) izvēlējos un kā sokas ar lasīšanu šobrīd gan vēl neatklāšu, taču viss raiti rit uz priekšu :)

Taču janvāra pirmajās sešās dienās esmu izlasījusi tieši sešas grāmatas - tiesa, no tām divas bija iesāktas pagājušajā mēnesī. Tomēr gada sākuma tendence liecina par to, ka mana grāmatatkarība nav mazinājusies. Nav taču sliktākā no atkarībām, vai ne?

Divas dienas Igaunijā. Ko redzēt Tallinā un tās apkārtnē?

Priecīgi par pirmajā dienā piedzīvoto, paēduši bagātīgās brokastis, pačammājušies ap šo un to, visbeidzot piektdienas rītā pēc desmitiem rītā esam gatavi tuntuļoties prom no viesnīcas, lai vēl paspētu baudīt Tallinā un tās apkārtnē iecerētās vietas. Solītās siltās un saulainās dienas vietā joprojām veramies pelēkās debesīs, tomēr priecājamies, ka lietus nelīst. Plānots apskatīt Vectallinu, Kadriorgas apkārtni, kā arī Jegalas ūdenskritumu, kas ir lielākais Igaunijā. Iepriekšējā vakarā esam nolēmuši, ka atpakaļ uz Latviju dosimies ar nelielu līkumu, lai redzētu Paidi. Ar šādu plānu metamies jaunās dienas piedzīvojumos.

Lasīt vairāk

Rīgai cerīgai. Un kam tad vēl?

Kad aprīļa beigās skolas zēnu koris piedalījās skatē, nodomāju, ka tā ir kaut kāda ikpavasara atrādīšanās skate. Priecīgais Artūrs paziņoja, ka viņi esot ieguvuši 1. vietu (malači visi dziedātāji, bet jo īpaši skolotāja Sanita!), un tad savukārt pēc pāris nedēļām atklājās, ka būs jāpiedalās kaut kādā pasākumā. Protams, ka 5. klases skolēnam ir "pa vienu ausi iekšā - pa otru ausi ārā", kas tas ir par pasākumu, līdz 21. maijā koristu vecāki tika sasaukti uz sapulci, kurā tad tika paziņots, ka šie svētki ir Rīgas bērnu un jauniešu dziesmu svētki "Mēs - pilsētai ceRīgai" . Man patīk, ka skolēniem ir ārpusstundu nodarbības, patīk, ka viņi var attīstīt savu talantu un ik pa reizei savos panākumos dalīties ar apkārtējiem. Kur gan labāk lai savu dziedātprasmi/dejotprasmi lai parāda, ja ne svētkos? Mēs joprojām dzīvojam ekonomiskās krīzes apstākļos, taču kāds ierēdnis bija noteicis, ka "svētkiem būt". Man jau pirmajā un vienīgajā sapulcē "nolaidās rokas

Lasīt vairāk

Brīvdienas Parīzē I: iemīlēšanās un divi (negaidīti) atklājumi

Kad Latviju pārņēmis pirmais sniega trakums, tad nepielūdzami saproti, ka nu gan ir dedlains , lai tiem draugiem, kas klātienē nav dzirdējuši Parīzes stāstus, tos beidzot piegādātu virtuāli. Tātad stāsts ir par Parīzi rudens brīvlaikā, kad Rīgā jau āvām rudens zābakus un tuntuļojāmies mēteļos, bet Parīzē par spīti lietum un stipram vējam vēl izdevās noķert arī +20 grādus un laisku sauļošanos Tilerī dārzos. Lūgtum, gremdējamies atmiņās par pirmo dienu Parīzē, kas nāca arī ar diviem gana negaidītiem atklājumiem.

Lasīt vairāk

Trolejbuss

Meklēt šajā emuārā